Dienvidosetijā notiek prezidenta vēlēšanas un referendums par krievu valodas statusu

Pavisam uz prezidenta amatu ir 11 kandidāti, no kuriem Maskavas favorīts ir ārkārtējo situāciju ministrs Anatolijs Bibilovs. 41 gadu vecajam Bibilovam ir paudis atbalstu arī līdzšinējais Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoiti, kuram konstitūcija liedz kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu. 46 gadus vecais Kokoiti bija iecerējis panākt, lai konstitūcija tiek grozīta un viņš varētu kandidēt uz trešo termiņu, taču to neatbalstīja Maskava, kur Kokoiti ir kritis nežēlastībā par Krievijas piešķirto līdzekļu izsaimniekošanu. Kokoiti iecerēto referendumu par konstitūcijas grozījumiem bloķēja Augstākā tiesa.

Ja nevienam kandidātam neizdosies iegūt 50% plus vienu balsi, tiks rīkota prezidenta vēlēšanu otrā kārta.

Par kandidātiem, kuriem ir izredzes iekļūt otrajā kārtā, bez Bibilova tiek uzskatīti arī galvaspilsētas Chinvali maizes kombināta direktors Vadims Chovrebovs, bijusī izglītības ministre Alla Džiojeva, Valsts informācijas, sakaru un plašsaziņas līdzekļu komitejas vadītājs Georgijs Kabisovs un nereģistrētās sociāldemokrātu partijas līderis Dmitrijs Tasojevs.

Pārējie kandidāti ir galvenais tiesu izpildītājs Sergejs Bitijevs, bijušais veselības ministrs Džemals Džigkajevs, bijušais parlamenta deputāts Vladimirs Keleshajevs, galvaspilsētas Chinvali vicemērs Alans Kotajevs, ārlietu ministra vietnieks Alans Pļijevs un Iekšlietu ministrijas ātrās reaģēšanas spēku komandieris Soslans Tedeti.

Referendumā balsotājiem ir jāatbild uz jautājumu, vai krievu valodai ir jākļūst par valsts valodu līdztekus osetīnu valodai, kura pašlaik ir vienīgā valsts valoda. Patlaban krievu valodai, tāpat kā osetīnu valodai, ir oficiālās valodas statuss, un krievu valoda tiek plaši izmantota valsts pārvaldē, lietvedībā un citās jomās.

Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atzinušas tikai Krievija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla. Gruzija abas separātiskās republikas joprojām uzskata par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.