Foto: AP/Scanpix
Prezidenta vēlešanās separātiskajā Dienvidosetijas republikā uzvarējis bijušais Dienvidosetijas Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Leonīds Tibilovs, liecina svētdien notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas provizoriskie rezultāti, kurus pirmdien paziņoja Dienvidosetijas Centrālā vēlēšanu komisija.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 95,64% biļetenu saskaitīšanas, Tibilovs ir ieguvis 53,74% balsu, bet otrs kandidāts Dienvidosetijas prezidenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dāvids Sanakojevs saņēmis 42,98% balsu. Pret abiem kandidātiem nodots 0,97% balsu.

Centrālā vēlēšanu komisija plāno jau pirmdienas vakarā publicēt galīgo protokolu par balsošanas rezultātiem. Tādā gadījumā jaunievēlētā prezidenta inaugurācija notiks 19.aprīlī - desmitajā dienā pēc šī protokola publicēšanas.

Pirmajā kārtā pirms divām nedēļām Tibilovs ieguva 42,48% balsu, bet Sanakojevs - 24,58% balsu.

Pavisam pirmajā kārtā bija četri kandidāti - uz prezidenta amatu kandidēja arī Dienvidosetijas Komunistiskās partijas līderis Staņislavs Kočijevs un Dienvidosetijas vēstnieks Krievijā Dmitrijs Medojevs. Tiek uzskatīts, ka visi četri kandidāti ir pieņemami Maskavai.

Vēlēšanu tiesības ir 34 000 cilvēku.

Prezidenta vēlēšanas tiek rīkotas atkārtoti.

Jau vēstīts, ka Dienvidosetijas Augstākā tiesa 29.novembrī anulēja 27.novembrī notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātus saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarēja opozīcijas politiķe bijusī izglītības ministre Alla Džiojeva, un pamatoja savu lēmumu ar to, ka viņas "atbalstītāji ir pārkāpuši Dienvidosetijas Republikas konstitucionālo likumu par prezidenta vēlēšanām". Augstākā tiesa anulēja vēlēšanu otrās kārtas rezultātus pēc otru kandidātu - ārkārtas situāciju ministru Anatoliju Bibilovu - atbalstošās partijas "Vienotība" iesniegtas sūdzības. Bibilovs tika uzskatīts par Maskavas atbalstīto kandidātu.

Pēc Augstākās tiesas lēmuma Džiojeva paziņoja, ka uzskata sevi par prezidenti un viņas piekritēji rīkoja protesta akcijas.

Iepriekšējais Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoiti, kuram konstitūcija liedz kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu, amatu atstāja 11.decembrī un par prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva premjerministrs Vadims Brovcevs.

Neviens no 11 kandidātiem, kas balotējās anulētajās vēlēšanās, šajās vēlēšanās nekandidēja.

Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atzinušas tikai Krievija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla. Gruzija abas separātiskās republikas joprojām uzskata par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!