Kā piektdien rakstīja "Ņezavisimaja gazeta", pašlaik situācija finanšu tirgos jau ir pielīdzinājusies panikai. "Negatīvā investoru attieksme pret Krievijas politiskajām un ekonomiskajām tendencēm beidzot ir materializējusies. Ietekmīgākā Krievijas uzņēmēja Mihaila Hodorkovska paziņojums par gaidāmo kapitāla aizplūšanu no Krievijas nekavējoties izsauca pirmo miljardu dolāru zaudējumu," norādīja kādas Maskavas bankas analītiķis.
Pēc eksperta vērtējuma, tikai 14.jūlijā vien Krievijas fondu tirgus zaudēja 6 miljardus dolāru, bet 17.jūlijā tiem pievienojās vēl gandrīz 4 miljardi dolāru. Pašlaik tiek pārdotas ne tikai akcijas, bet arī obligācijas. Īpaši aktīvi pārdod Krievijas kompāniju akcijas ārvalstīs.
Analītiķi uzskata, ka ir apdraudēts arī vairākus miljardus dolāru vērtais Tjumeņas naftas kompānijas TNK un Lielbritānijas naftas kompānijas "British Petroleum" (BP) darījums. Nesen Lielbritānijas vēstnieks Krievijā vērsās pie Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības vadītāja Arkādija Voļska ar jautājumu, vai britu kompānijai nevajadzētu izstāties no darījuma. Satraukumu par notiekošo ir izteicis arī TNK valdes priekšsēdētājs Viktors Vekselbergs.
"Ņezavisimaja gazeta" atzīmē, ka gadījumā, ja TNK un BP darījums neizdosies, tas nozīmēs ne tikai vairāku miljardu dolāru zaudējumu, bet arī neatgriezeniski iznīcinās Krievijas pievilcību investoru acīs.
"Jukos" akciju vērtības ievērojamo kritumu un satraukumu fondu tirgū ir radījušas pret "Jukos" uzsāktās akcijas, kas iesākās 2.jūlijā ar kompānijas mātes uzņēmuma - finanšu korporācijas "Menatep" - direktoru padomes priekšsēdētāja Platona Ļebedeva aizturēšanu. Ļebedevu tur aizdomās par valstij piederošās akciju sabiedrības "Apatit" 20% akciju paketes izkrāpšanu. Akciju paketes vērtība tiek novērtēta 283,14 miljonu dolāru vērtībā. Par iemeslu krimināllietas ierosināšanai un Ļebedeva aizturēšanai bijis Krievijas Valsts domes deputāta Vladimira Judina iesniegums.
Pēc nedēļas Krievijas varas iestādes uzsāka izmeklēšanu "Jukos" nodokļu nomaksas lietās. Krievijas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka izmeklēšana notiek pret vairākām naftas kompānijām un tiek veikta pēc Valsts domes deputāta Mihaila Bugeras pieprasījuma sakarā ar aizdomām, ka "Jukos" un citas naftas kompānijas izvairījušās no nodokļu maksāšanas.
11.jūlijā bruņotas specvienības 16 stundas pārmeklēja kompānijas arhīvu, atsavinot dokumentus un datorus, bet 16.jūlijā Krievijas Ģenerālprokuratūra uzdeva Nodokļu ministrijai veikt pilna apjoma izmeklēšanu par "Jukos" biznesa darbību.
Kompānija jau ir brīdinājusi, ka, konfliktam turpinoties, ir iespējamas jaunas kratīšanas un aresti. "Šajā situācijā mēs nevaram izslēgt jaunas kratīšanas, tai skaitā centrālajā birojā. Šos cilvēkus nekas nespēs apturēt," preses konferencē nesen paziņoja "Jukos" Juridiskā departamenta direktora vietnieks Dmitrijs Gololobovs.
Daudzi analītiķi, uzņēmēji un opozīcijas politiskie spēki uzskata, ka konfliktu ir inspirējis Kremlis, kuru satrauc Hodorkovska arvien pieaugošā politiskā ietekme. Hodorkovskis, kas ir Krievijas bagātākais cilvēks, atbalstīja liberālās opozīcijas partijas, kuras pirms parlamenta un prezidenta vēlēšanām darbojās pret pašreizējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
