Foto: AFP/Scanpix

Polijas prezidents Andžejs Duda otrdien parakstījis pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas cita starpā paredz cietumsodu par "poļu nāves nometņu" pieminēšanu.

Grozījumi likumā par Polijas Nacionālās piemiņas institūtu ir reakcija uz ārvalstu mediju praksi pēdējos gados dēvēt Aušvicu un citas koncentrācijas nometnes nacistiskās Vācijas okupētajā Polijā par "poļu nāves nometnēm". Tas paredz līdz trim gadiem ilgu cietumsodu par šādām frāzēm vai par Polijas apsūdzēšanu līdzdalībā nacistiskās Vācijas noziegumos.

Lai gan likumprojektā norādīts, ka tas nav attiecināms uz mākslas vai zinātniskiem darbiem, Izraēla un ASV uzskata, kas tas varētu ierobežot runas brīvību par holokaustu. Arī Ukraina paudusi bažas par šo likumprojektu, jo tajā paredzēti sodi arī par Otrā pasaules kara laikā pastrādāto ukraiņu nacionālistu noziegumu noliegšanu.

Duda, parakstot likumprojektu, paziņoja, ka nosūtīs to Konstitucionālajam tribunālam, kas pārbaudīs šī dokumenta atbilstību konstitūcijai. Prezidents sacīja, ka viņa pieņemtais lēmums ir Polijas interesēs, un tas pieņemts, lai aizsargātu Polijas "cieņu un vēsturisko patiesību". Duda norādīja, ka tai pat laikā likumprojekts ņem vērā to cilvēku jūtas, kuriem jautājums par holokaustu ir īpaši nozīmīgs.

Likumprojekts ir izraisījis bezprecedenta diplomātisko konfliktu ar Izraēlu. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Izraēla neizrādīs iecietību pret "patiesības sagrozīšanu un vēstures pārrakstīšanu vai holokausta noliegšanu". Izraēla arī bažījas, ka likumprojekts var tikt pavērsts pret holokaustā izdzīvojušajiem, kuri savās liecībās piemin poļus, kuri nogalinājuši ebrejus vai izdevuši ebrejus vāciešiem.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis savukārt aizstāvēja likumprojektu un spriedzi attiecībās ar Izraēlu un ASV nodēvēja par "attiecību pagaidu pavājināšanos". Taču viņš pauda cerību, ka situācija uzlabosies, kad Polija būs paskaidrojusi savu nostāju.

Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs pirmdien pauda pārliecību, ka Netanjahu kritizē Polijas likumprojektu, jo ir to pārpratis. "Es domāju, ka tā ir interpretācijas problēma," sacīja Čaputovičs, piebilstot, ka Polija ir gatava kopā ar Izraēlu nākt klajā ar deklarāciju, kurā būtu izskaidrots likumprojekts, vai arī nākotnē izdarīt labojumus šajā likumā. Ministrs uzsvēra, ka Polija neignorē ASV, Izraēlas un citu valstu viedokli.

ASV Valsts departaments pagājušajā nedēļā brīdināja, ka šis likumprojekts var ietekmēt "Polijas stratēģiskās intereses un attiecības, tostarp ar ASV un Izraēlu."

Izraēlas vēstniece Polijā Anna Azari intervijā radiostacijai "Radio Zet" pirmdien sacīja, ka pēc tam, kad Polijas Senāts pagājušo ceturtdien apstiprināja likumprojektu, viņa saņēmusi signālus, ka varētu tikt atsaukta no Polijas.

Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels nedēļas nogalē paziņojis, ka nav ne mazāko šaubu par to, kurš ir atbildīgs par nāves nometnēm, proti, vācieši. "Tā bija mūsu valsts, kas organizēja šīs masu slepkavības, un neviens cits," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka kolaboracionistu pastāvēšana to nemaina. "Polija var būt droša, ka jebkāda vēstures sagrozīšana, piemēram, "poļu nāves nometņu" pieminēšana, tiks noraidīta un stingri nosodīta," paziņoja Gabriels.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!