Eiropā 2019. gads bijis karstākais novērojumu vēsturē
Foto: AP/Scanpix/LETA

2019. gads Eiropā bijis karstākais novērojumu vēsturē, secinājis Eiropas Savienības Kopernika Klimata izmaiņu dienests (C3S).

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

C3S savā ikgadējā ziņojumā par klimata stāvokli norādījis, ka 11 no Eiropas 12 siltākajiem gadiem bijuši pēc 2000. gada.

Karstuma viļņi pērn izraisīja sausumu daudzviet Eiropas dienvidos, bet Arktikas apgabalos gaisa temperatūra bija par gandrīz vienu grādu pēc Celsija augstāka nekā tipiskā gadā. Kopumā globālā gaisa temperatūra Eiropā pēdējos piecos gados bijusi par diviem grādiem pēc Celsija siltāka nekā 19. gadsimta otrajā pusē, liecina C3S dati.

Globāli 2019. gads bijis otrs siltākais aiz 2016. gada, kad klimatiskā parādība "El Ninjo" bija sevišķi izteikta.

C3S direktors Karlo Buontempo norādīja, ka svarīgi ir koncentrēties uz gaisa temperatūru palielināšanos Eiropā ilgtermiņā. "Viens sevišķi silts gads neveido sasilšanas tendenci, bet, iegūstot detalizētu informāciju no mūsu dienesta (..), mēs spējam savienot punktus, lai uzzinātu vairāk par to, kā notiek izmaiņas," sacīja Buontempo.

Dažās Eiropas daļās pērn periodiski bija pat par četriem grādiem pēc Celsija siltāks nekā vēsturiskā bāzes līnija, un karstuma viļņu laikā jūnijā un jūlijā daudzviet tika pārspēti karstuma rekordi, tostarp Francijā, Vācijā un Lielbritānijā.

C3S izmanto datus no satelītiem, meteoroloģiskajām stacijām un gaisa baloniem, lai savāktu informāciju, ko var salīdzināt ar datiem par temperatūru pagātnē.

ANO Parīzes klimata vienošanās prasa valstīm samazināt globālo sasilšanu krietni zem diviem grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar periodu pirms rūpnieciskās revolūcijas. Lai to paveiktu un sasniegtu vienošanās vēl ambiciozāko mērķi - ierobežot temperatūru kāpumu līdz 1,5 grādiem - cilvēku izraisītajai siltumnīcas efekta gāzu emisijai jāsamazinās par 7,6% katru gadu līdz 2030.gadam, uzskata ANO.

Paredzams, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes dēļ oglekļa emisija šogad ievērojami samazināsies, taču pastāv bažas, ka tā atkal piedzīvos kāpumu, tiklīdz tiks atrasta vakcīna pret jauno koronavīrusu. "Rekcija uz Covid-19 krīzi var saasināt klimata krīzi, ja aizdevumi fosilo degvielu nozarei un sektoriem, kas intensīvi izmanto fosilo degvielu, netiks saistīti ar pāreju uz tīrās [enerģijas] tehnoloģijām," uzskata Oksfordas universitātes vides ekonomikas profesors Kamerūns Hepbērns.

Līdsas universitātes pētnieks Endrū Šeperds sacīja, ka C3S dati ir vēl jo satraucošāki, jo paredzēja Grenlandes ledus slāņa kušanas paātrināšanos. "Mēs nevaram izvairīties no straujajām klimata izmaiņām, kas notiek uz mūsu planētas, pat ja tās notiek jūdzēm tālu polārajos reģionos, jo tās ietekmē mūsu laikapstākļus šodien," norādīja Šeperds.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Klimata pārmaiņas Arktika Eiropas Savienība Grenlande
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form