Eiropas Laikrakstu izdevēju asociācija bažīga par jauno žurnālistu avotu aizsardzības likumu Igaunijā

Ceturtdien Igaunijas parlaments pieņēma Žurnālistu avotu aizsardzības likumu, bet ENPA vēstule ir rakstīta otrdien.

"Mēs esam dziļi nobažījušies par likumu, kas varētu apdraudēt žurnālistikas brīvību un varētu negatīvi ietekmēt pētošo žurnālistiku," ENPA prezidents Ivars Rusdals raksta vēstulē Ergmai.

Viņš arī atgādināja, ka 17.martā Igaunijas izdevēji protestēja pret likumprojektu, laikrakstu pirmās lapas atstājot neapdrukātas. Rusdals uzsver, ka jaunais likums paver iespējas piespriest žurnālistiem cietumsodu vai lielu sodanaudu gadījumā, ja viņi neatklāj savus informācijas avotus.

ENPA prezidents vēstulē norāda, ka Igaunijas Preses asociācija arī ir paudusi bažas, jo likumdevēji nav ņēmuši vērā viņu ierosinātos likuma grozījumus. ENPA uzstāja, lai Ergma pārliecinās, ka likums atbilst visām demokrātijas normām un neierobežo Igaunijas sabiedrības pamattiesības.

ENPA apvienojušās gandrīz 5200 laikrakstu no 25 Eiropas valstīm, arī Igaunijas.

29.martā Pasaules Preses izdevēju asociācija (WAN-IFRA), Pasaules redaktoru forums, ENPA un Eiropas Žurnālistu federācija (EFJ) nosūtīja vēstuli Igaunijas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam, kurā teikts, ka likums nopietni apdraud žurnālistikas brīvību. Dažas dienas vēlāk arī cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Freedom House" nosodīja likumu.

Igaunijas parlaments ceturtdien ar nelielu balsu vairākumu pieņēma ne mazums diskusiju sabiedrībā izraisījušo likumu par žurnālistu informācijas avotu aizsardzību. 51 deputāts atbalstīja likumu, 12 bija pret, bet viens atturējās.

Likumā noteikts, ka tiesnesis var pieprasīt žurnālistam atklāt informācijas avotu, ja krimināllieta ir saistīta ar noziegumu, par kuru vainīgajam var piespriest līdz astoņiem gadiem ilgu cietumsodu, ja informācijas avota atklāšana atbilst sabiedrības interesēm un ja nav iespējams iegūt pierādījumus citā veidā vai arī tas ir ārkārtīgi sarežģīti.

Vēl likumprojektā iekļauta daļa, kurā paredzētas kompensācijas saņemšanas iespējas par morālo kaitējumu, brīvības ierobežošanu un cilvēka tiesību pārkāpšanu, arī par goda aizskaršanu. Likuma jaunā redakcija paredz kompensācijai par morālā kaitējuma izmaksu pieprasīt "saprātīgu naudas summu", kuru nosakot vērā tiek ņemts pārkāpuma nopietnība un apjoms, vainīgā uzvedība, turpmākā rīcība attiecībās ar cietušo.