Eiropas Parlaments atzinīgi novērtē Luksemburgas ES prezidentūras veikumu

Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, ko deputāti sagaidīja ar ilgiem aplausiem, pārskatu par savas valsts prezidentūru ES sāka ar personiskajām izjūtām. "Prezidentūrai pienākušas beigas, bet es būtu gribējis turpināt darboties šajā amatā". Ievērojams uzstāšanās laiks bija veltīts skaidrojumam, kāpēc dalībvalstīm neizdevās panākt vienošanos par ES daudzgadu finansējumu, kā arī dalībvalstu lēmumam atlikt Konstitucionālā līguma ratifikāciju.

Premjerministrs ES vadītāja darbu tomēr neatcerēsies ar rūgtumu. Junkers vērsa deputātu uzmanību uz Luksemburgas prezidentūras panākumiem: dalībvalstis vienojās par Stabilitātes pakta reformu un par Lisabonas stratēģijas turpmākajām prioritātēm. Luksemburga veiksmīgi organizēja ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Eiropā, Luksemburgas premjers kā ES Padomes priekšsēdētājs viesojās ASV un Kanādā.

Skaidrojot ES Padomes sanāksmes rezultātus attiecībā uz daudzgadu finanšu plānu, Junkers uzsvēra, ka Luksemburga darīja visu iespējamo, lai panāktu saprātīgu vienošanos sarunās, kas 16.–17.jūnijā ilga 65 stundas. Viņš deputātiem skaidroja prezidentūras piedāvāto kompromisu - budžeta atlaidi Lielbritānijai (4,6 miljardu eiro gadā) finansētu tikai 15 vecās ES dalībvalstis, bet Lielbritānija līdzfinansētu "kohēziju" - politikas, kas paredzētas, lai 10 jaunās dalībvalstīs ekonomiskajā attīstībā panāktu pārējo ES. Tātad apgalvojumi, ka prezidentūra velējās "nogalināt" "britu atlaidi" neesot patiesi.

Junkers atgādināja, ka viņš dalībvalstu līderiem ieteica kompromisa lēmumam pievienot deklarāciju, kurā ES apņemtos no 2008.gada pārskatīt ES finansēšanas principus. Viņš uzsvēra, ka prezidentūra darīja visu, lai samazinātu lauksaimniecības politikai novirzīto līdzekļu slogu ES budžetā, jo 45% budžeta līdzekļu finansē nozari, kurā strādā 5% no ES iedzīvotājiem.

Kopējā lauksaimniecības politika Luksemburgas kompromisa priekšlikumā būtu vienīgā nozare, kas palīdzētu samazināt ES izdevumu daļu. Tas ļautu piešķirt vairāk līdzekļu tām jomām, kas atbilst pašreizējai un nevis pēckara situācijai Eiropā, piemēram, 53% kohēzijas fondu, salīdzinot ar pret 47%, ko piedāvāja Komisija, atvēlētu jaunajām dalībvalstīm.

Jaunās dalībvalstis, pēc Junkera domām, "sevi parādīja patiešam apbrīnojamā veidā", ES Padomes sanāksmē piedāvājot piekrist mazākam finansējumam, lai panāktu kompromisa vienošanos par bloka budžetu. Runājot par savu skatījumu uz Eiropas nākotni, Junkers uzsvēra, "ja Eiropa nebūs politiska, tā izjuks".

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu uzskata, ka ievērojamākais Luksemburgas prezidentūras panākums ir Lisabonas stratēģijas pārstrāde, arī sammiti ar Krieviju, Kanādu un ASV bija veiksmīgi. Barrozu pretēji daudzu citu politiķu izteikumiem atzina, ka "lēmums par finanšu perspektīvu ir gudrs - valstu līderi ir nolēmuši pārdomāt ES finansēšanas politiku".

Tāpat kā Junkers viņš uzsvēra, ka jaunās dalībvalstis bija konstruktīvas - tagad ir pierādījies, ka pēdējā paplašināšanās nav ES problēmu pamatā.

Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas līderis Hanss-Gerts Poterings (PPE/DE), runājot savas politiskās grupas vārdā, uzslavēja ES Padomes priekšsēdētāja darbu, strādājot ar tik sarežģītu darba kārtību. PPE/DE līderis uzsvēra, ka vēlas redzēt rīcībspējīgu, stipru un efektīvu Eiropu un nevēls to pārvērst par brīvs tirdzniecības telpu: "ES atrodas krīzes situācijā, taču jāprecizē, ka tā ir uzticamības krīze".

Uzstājoties Eiropas sociāldemokrātu grupas vārdā, Martins Šulcs (PSE), uzsvēra Junkera izcilo "patieso un kaislīgo" uzrunu EP, kādu viņa pieredzē EP vēļ nav teicis neviens ES prezidentūras pārstāvis. ES Padomes lēmumi nozīmēja "sakāvi" visai Eiropai, bet tā nebija prezidentūras sakāve. Tiesa, ka Eiropa pārdzīvo krīzi, taču jāatzīst - tie ir Eiropas valstu vadītāji, kas atrodas krīzes situācijā.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas pārstāvis Greiams Vatsons (ALDE), uzrunājot Luksemburgas premjerministru, atkārtoja Poteringa teikto, ka tā nav Junkera, "bet ES valstu neveiksme." Aicinot skatīties uz nākotni, viņš norādīja, ka "agrāk ES vadīja Francijas un Vācijas motors un tagad tas ir sabojājies. ES jāsaprot, ka vairs nav jāsamierina naidīgas valstis un jānodrošinās ar pārtiku".

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāve Monika Frasoni (Zaļo/ALE) savas grupas vārdā kritizēja prezidentūru, kas "neizdarīja neko, izņemot to, ka pierādīja, ka ES valstu vidū nav vienotības. Jūsu [prezidentūras] budžeta priekšlikumos parādās tikai samazinājumi," viņa teica. Pēc Zaļo/ALE grupas domām attiecībā uz Konstitucionāla līguma ratifikāciju ES jāietur pauze, bet ratifikācijas process nav jāaptur.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupas pārstāvis Fransuā Vurcs (GUE/NGL) Briseles Padomes neveiksmē vainoja tās sešas valstis, kas ierosināja, lai ES izdevumi ES budžetā neveidotu vairāk par 1% no dalībvalstu kopienākuma.

Neatkarīgo spēku un demokrātu grupa pārstāvis Jenss-Peters Bonde (IND/DEM) savas grupas vārdā kritizēja Padomes lēmumu "atlikt" Konstitucionālā līguma ratifikāciju. Viņaprāt šis līgums ir miris - jāsasauc jauns konvents, kas daudz labāk pārstāvētu ES tautas, un lemtu par ES nākotni.

Nāciju Eiropas grupas pārstāvis Guntars KRASTS (UEN) atzina, ka atbildība jāuzņemas politiķiem, kas ES panākumus ikreiz vēlas piedēvēt sev, bet neveiksmes noveļ uz ES pleciem. Divi skatījumi uz Eiropas nākotni - ES kā ekonomiska vai politiska savienība - būtībā ir vienas monētas divas puses - lai saprastu Eiropas integrāciju, iedzīvotājiem jānodrošina atbilstoši sociālekonomiski nosacījumi. Padomes rezultāti nav ilgtermiņa neveiksme, jo vienošanās par Lisabonas stratēģiju liecina par pretējo.

Cilvēki nesaprot, ka izvirzījušies jauni globāli izaicinājumi, uzstājoties teica Rihards PĪKS (PPE/DE). Tāpēc vajadzīgas jaunas zāles, kas ir jaunais konstitucionālai līgums. Lai risinātu nākotnes uzdevumus, jāņem vērā demogrāfiskā situācija un fakts, ka iedzīvotāju skaits ES krītas: "Ja paliekam mazāk, katram cilvēkam jābūt "kvalitatīvākam" un mums jāinvestē cilvēku nākotnē, izglītībā."