Eiropas Parlaments: Bulgārija un Rumānija gatavas pievienoties Šengenai

Deputāti gan uzsvēra, ka parlamentam jāsaņem informācija par papildus pasākumiem, kas ir paredzēti uz Bulgārijas-Turcijas-Grieķijas robežām pastiprinātas imigrācijas gadījumā.

Parlamenta nostāja tiks nosūtīta Eiropas savienības (ES) Ministru padomei, kuras sanāksmē ceturtdien 9. jūnijā Luksemburgā tiksies dalībvalstu iekšlietu ministri. Galīgais lēmums par integrāciju ir jāpieņem pēc vienprātīgu visu to valstu valdību lēmumumiem, kuras jau ir Šengenas zonā.

Pēc iepazīšanās ar abu valstu progresa ziņojumiem un ekspertu vizīšu rezultātiem, deputāti secināja, ka, lai vēl ir daži neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi, tomēr tas nav šķērslis Bulgārijas un Rumānijas kļūšanai par pilntiesīgām Šengenas dalībniecēm.

"Mēs esam gatavi uzņemt Bulgāriju un Rumāniju Šengenas zonā un ceram, ka ES Padome paudīs līdzīgu nostāju, kad saņems mūsu pozitīvo viedokli. Šo valstu pilsoņiem ir jābūt pilntiesīgiem ES pilsoņiem nevis populistu diskusiju ķīlniekiem", norādīja ziņojuma gatavotājs, Carlos Coelho (EPP, Portugāle).

Coelho arī norādīja, ka nelegālā migrācija padara Bulgārijas - Turcijas - Grieķijas robežu par vienu no problemātiskiem ES ārējās robežas posmiem, tāpēc Bulgārijai ir nepieciešams īstenot papildus pasākumus, tostarp ieviest īpašu rīcības plānu un vienoties ar Grieķiju un Turciju par kopējo pieeju, lai spētu reaģēt uz iespējamu ievērojamu migrācijas spiediena pieaugumu.

EP deputāti apstiprināja grozījumus, kas paredz, ka šīm dalībvalstīm sešu mēnešu laikā pēc šī lēmuma spēkā stāšanās dienas būtu rakstiski jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar novērtējuma ziņojumos un paveiktā darba pārbaudes ziņojumos minētajiem ieteikumiem, kas vēl ir jāīsteno.

"Šengena ir viens no nozīmīgākiem ES sasniegumiem, un mēs nedrīkstam to ietekmēt ar pārsteidzīgiem lēmumiem. Šengenas sistēma nodrošina augstākā līmeņa robežu pārvaldes standartus. Rumānija un Bulgārija atbilst šiem standartiem, tādēļ mēs nevaram kavēt valstu pievienošanos. Es aicinu Padomi ņemt vērā rekomendācijas, par kuriem šodien nobalsoja Eiropas Parlamenta vairākums", sacījis EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks (EPP, Polija).

Kā ziņots, Šengenas sadarbība sākās 1985.gada 14.jūnijā ar Šengenas līgumu, kurā parakstītājas valstis paredzēja atcelt sistemātiskās robežkontroles uz iekšējām robežām un izveidot kopīgu telpu ar personu brīvu pārvietošanos un vienu ārējo robežu (nosakot kopējus noteikumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli, kopīgu vīzu politiku, policijas un tiesu iestāžu sadarbību un Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi).

Sākotnēji iesaistījās 5 dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande), bet laika gaitā šis skaits ir palielinājies. Pašlaik Šengenas zonā ir 25 Šengenas dalībvalstis - ES valstis Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Somija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, kā arī 3 ārpussavienības asociētās valstis Norvēģija, Islande un Šveice (Lihtenšteinai drīzumā jākļūst par ceturto asociēto). Bulgārija, Rumānija un Kipra šobrīd tikai daļēji piemēro Šengenas acquis, tāpēc pie šo triju ES dalībvalstu robežas joprojām tiek veikta robežkontrole.

Pašlaik brīva pārvietošanās ir garantēta teritorijā, kurai ir 42 673 km ārējā jūras robeža un 7 721 km sauszemes robeža un kas aptver 25 valstis un 400 miljonus iedzīvotāju.