Eiropas Parlaments pasludina Eiropas Savienību par LGBTIK brīvības zonu  (443)

Divus gadus pēc tam, kad pirmā Polijas pašvaldība sevi pasludināja par "no LGBTI brīvo zonu", Eiropas Parlaments rezolūcijā, 492 deputātiem balsojot par, 141 pret un 46 atturoties, pasludinājis ES par "LGBTIK brīvības zonu". Parlaments norāda, ka kopš 2019. gada marta vairāk nekā 100 Polijas reģioni, apgabali un pašvaldības ir pieņēmuši rezolūcijas, pasludinot sevi par "brīviem no LGBTIK ideoloģijas". Saskaņā ar šīm rezolūcijām, vietējām pašvaldībām jāatturas no iecietības veicināšanas pret LGBTIK personām un jāatsauc finansiāla palīdzība organizācijām, kas veicina nediskrimināciju un vienlīdzību.

EP deputāti norāda, ka no "LGBTI brīvās zonas" ir daļa no plašākas Polijā īstenotas LGBTIK kopienas diskriminācijas, jo īpaši minot valsts iestāžu, vēlētu amatpersonu, tostarp pašreizējā prezidenta, un valdību atbalstošo plašsaziņas līdzekļu pieaugošo naida runu. Viņi arī nosoda LGBTIK aktīvistu arestus, kā arī uzbrukumus praidiem un to aizliegumus.

Komisija ir noraidījusi "no LGBTI brīvo" Polijas pilsētu pieteikumus uz Komisijas pilsētu sadraudzības programmu ietvaros piešķirto ES finansējumu, tomēr EP deputāti mudina rīkoties vēl plašāk. Komisijai jāizmanto visi instrumenti, tostarp pārkāpuma procedūras, tiesiskuma mehānisms un LES 7. pants, kā arī nesen pieņemtā regula par ES budžeta aizsardzību tiesiskuma trūkumu gadījumā, lai vērstos pret LGBTIK pamattiesību pārkāpumiem Eiropas Savienībā.

Rezolūcijā minēta arī stāvokļa pasliktināšanās Ungārijā, proti, 2020. gada novembrī Naģkatas pilsētā pieņemtā rezolūcija, ar ko aizliedz "LGBTK propagandas izplatīšanu un popularizēšanu", kā arī Ungārijas parlamenta pieņemtie konstitūcijas grozījumi, kas LGBTIK tiesības ierobežo vēl vairāk, ignorē transpersonu un nebināro personu esamību un ierobežo viņu tiesības uz ģimenes dzīvi.

EP deputāti min arī Rumānijas Senāta 2020. gada jūnija likumu, ar kuru tika aizliegta dzimumidentitātes teoriju pasniegšana izglītības sistēmā, kā arī 2021. gada janvārī Latvijas parlamentā sākto konstitūcijas grozījumu izskatīšanu ar mērķi nepaplašināt ģimenes jēdzienu.

"LGBTIK visā Eiropas Savienībā vajadzētu būt tiesībām dzīvot un publiski apliecināt savu seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, nebaidoties no neiecietības, diskriminācijas vai vajāšanas, un iestādēm visos pārvaldības līmeņos visā Eiropas Savienībā būtu jāaizsargā un jāveicina visu personu, tostarp LGBTIK, vienlīdzība un pamattiesību ievērošana", saka EP deputāti noslēgumā.