Austrumeiropas valstis, kas cenšas iestāties Eiropas Savienībā (ES), ir sasniegušas "ievērojamu progresu", lai gan dažas no tām netiks uzņemtas tik ātri kā sākotnēji tika plānots, teikts trešdien izplatītajos Eiropas Komisijas progresa ziņojumos par kandidātvalstīm.
ES Komisija izplatījusi progresa ziņojumus par 12 kandidātvalstīm, kas patlaban piedalās sarunās par iestāšanos ES, to vidū Latviju. Komisija norādījusi, ka iespējamais drīzākais ES paplašināšanās termiņš varētu būt 2002.gada beigas.

ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens Eiropas Parlamentu informēja, ka vairākas valstis ir paveikušas lielu darbu, cenšoties izpildīt ES prasības kandidātvalstīm.

"Analizējot atsevišķās valstīs panākto progresu, var secināt, ka reformas atmaksājas," sacīja Ferhoigens. Viņš uzsvēra paplašināšanās termiņa nozīmīgumu, jo pastāv reāls risks, ka attiecīgajās kandidātvalstīs var tik zaudēts politiskais atbalsts dalībai ES.

ES progresa ziņojumi par kandidātvalstu panākto progresu pēdējā gada laikā liecina, ka daudzas kandidātvalstis īstenojušas ES noteiktās reformas, tostarp cilvēktiesību jautājumos, likumdošanā un demokrātiskas valdības izveidošanā.

Ferhoigens sacīja, ka vairākas Austrumeiropas valstis, to vidū Igaunija, Polija, Čehija un Ungārija, varētu "tuvākajā laikā" izpildīt obligātās prasības, kādas ES izvirza potenciālajām dalībvalstīm ekonomikas jomā, bet divas Vidusjūras valstis - Kipra un Malta - šīs prasības jau ir izpildījušas.

ES noteikusi, ka kandidātvalstīm jāievieš funkcionējoša tirgus ekonomika un jāpiemērojas ES iekšējā tirgus noteikumiem.

"Bulgārija, Rumānija un Turcija joprojām nav spējīgas izpildīt šīs prasības," sacīja Ferhoigens.

Progresa ziņojumos uzsvērts arī joprojām augstais bezdarba līmenis lielākajā daļā kandidātvalstu, bet Latvijas, Lietuvas, Polijas, Bulgārijas un Slovākijas valdības īpaši aicinātas paātrināt strukturālo reformu gaitu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!