Elbas plūdi Drēzdenes un citu Vācijas austrumdaļas pilsētu reģionos gar šo upi atstājuši bez pajumtes vairāk nekā 100 000 cilvēku un 12 Vācijas apvienošanas gados saimnieciski paveiktais lielā mērā ir iznīcināts, vēsta aģentūra DPA.
Līdz piektdienai 10 cilvēki oficiāli skaitās gājuši bojā, bet vēl 21 ir pazudis bez vēsts, un varas iestādes brīdina, ka arī šie cilvēki var nebūt dzīvi. Ap 100 cilvēku ir ievainoti.

Ūdens līmenis Elbā Drēzdenes robežās piektdienas rītā sasniedza 9,10 metru atzīmi. Tāda mēroga plūdi pilsētā nebija novēroti pēdējos 500 gados. Amatpersonas cer, ka ūdens līmenis līdz sestdienai nepārsniegs 10 metru atzīmi.

Cilvēku upuri tomēr ir mazi, ja tos samēro ar postījumu apmēriem. Puse no 500 000 Drēzdenes iedzīvotāju dzīvo bez elektroapgādes un telefona. Dzeramais ūdens un pārtika tiek dozēta. Reģioni, kas līdz šim tika uzskatīti par plūdu drošiem, piektdienas rītā izrādījās apdraudēti, un nācās evakuēt 33 000 cilvēkus.

Pastāv bažas, ka atkal var tikt sapostītas 1945.gadā amerikāņu un britu sabombardētās pilsētas vēsturiskās baroka ēkas, kuras pienācīgi tika atjaunotas tikai pēdējā desmitgadē.

Pilsētas ielās ceturtdienas vakarā atslēdza apgaismojumu. Tūkstošiem drēzdeniešu un ārkārtas situāciju dienestu darbinieki lāpu gaismā visu pagājušo nakti lika smilšu maisus, lai pasargātu pilsētas restaurēto centru, taču piektdien glābēji bija spiesti atmest cerības paglābt nesen restaurēto pilsētas operu. Sūkņi nespēja tikt galā ar ūdens straumēm, kas ātri piepildīja operas pagrabus. "Skatuves iekārtas, rekvizīti, mašīnas - viss, kas iekārtots pēdējos gados, viss ir sagrauts," telekanālam "n-tv" sacīja kāds brīvprātīgais glābējs.

Līdzīgas posta ainas vērojamas arī restaurētajā vecpilsētas rajonā, ko pilsētnieki vēl nesen ar lepnumu demonstrēja tūristiem, sakot, ka Drēzdene ir "Florence pie Elbas". "Tagad Drēzdene ir Venēcija pie Elbas," no notikuma vietas sacīja "n-tv" žurnālists. Atjaunoto ēku pamatus izskalo ūdens.

No pilsētas ir evakuētas visas lielākās slimnīcas. 1500 pacienti Vācijas gaisa spēku lidaparātos nogādāti Berlīnes, Ķelnes un citu pilsētu medicīnas iestādēs. Tā bija lielākā medicīniskā evakuācija visā Vācijas pēckara vēsturē.

Plūdi ir sagrāvuši simtiem māju, uzņēmumu, iestāžu, izputinot cilvēku daudzu gadu darbu un cerības. "Es ziedoju vairāk nekā desmit gadus šīs mājas atjaunošanai," kāds namīpašnieks sacīja žurnālistiem. "Bet tagad tas izskatās tā," viņš norādīja uz kādu pusnogrimušu māju. "Es esmu zaudējis visu. Visu savu darbu. Visu naudu. Es kliegtu, ja man vēl būtu tam spēks."

Līdz ar ūdens celšanos rajonos gar Elbu ir evakuēti vairāk nekā 100 000 iedzīvotāji. Vēl vairāki tūkstoši ir gatavi to darīt, ūdensmasām virzoties tālāk uz leju. Tuvākajās dienās plūdi sasniegs Elbas ielejas vidusdaļu.

Saksijas-Anhaltes federālās zemes pilsētā Biterfeldā savas mājas pametuši vairums no 16 000 iedzīvotāju. Pēc daļēja dambja sabrukuma ūdens draudoši pietuvojies Austrumvācijas lielākajam ķīmiskās industrijas kompleksam, taču speciālisti cer, ka ekoloģiskas katastrofas nebūs. Tiek apsvērta iespēja pilnībā uzspridzināt dambi, lai ūdens ieplūstu pamestajās ogļraktuvēs.

Evakuēti arī 5000 Brandenburgas federālās zemes pilsētas Mīlbergas iedzīvotāji.

Vācijas valdība paziņojusi, ka stihijas seku likvidēšanai un infrastruktūras atjaunošanai būs nepieciešami vairāki miljardi eiro. Pagaidām Drēzdenes amatpersonas nespēj aprēķināt plūdu nodarītos zaudējumus - kaut arī mākslas vērtības izdevies saglābt, tomēr nav zināms ēkām nodarītā posta apmērs. Vācijas federālās varas iestādes tūlītējai palīdzībai plūdos cietušajiem apsolījušas ap 400 miljonu dolāru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!