Elizabetes II vizīte Īrijā norit augstākā drošības režīma apstākļos
Foto: Reuters/Scanpix

Lielbritānijas karalienes vizīte Īrijā notiek līdz šim valsts galvu apmeklējumiem nepieredzētas drošības apstākļos. Kā zināms, Īrijā netrūkst cilvēku, kas vēlētos ar viņu izrēķināties, lai arī aptaujas liecina, ka ap 80% iedzīvotāju pret karalieni izturas pozitīvi, otrdien informē raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Karaliene Elizabete II un viņa vīrs Edinburgas hercogs princis Filips tikās ar Īrijas augstākajām amatpersonām, pirmām kārtām, valsts prezidenti Mēriju Makalīziju. Elizabete II bija tērpusies Īrijas nacionālajai krāsai atbilstošā kleitā.


Krāšņās  pieņemšanas un citi pasākumi nākamo četru dienu laikā noritēs lielākās drošības   operācijas piesegā, kādu Īrija ir pieredzējusi. Apsardzībā iesaistīti gandrīz 10 000 cilvēku.

Kā ziņots, Apvienotās Karalistes galva Īriju apmeklē pirmoreiz kopš tās neatkarības pasludināšanas 1922.gadā. Kāmēr Elizabete II un viņas vīrs princis Filips uzturēsies valstī, tiks īstenoti plaši drošības pāsākumi, otrdien informē raidsabiedrība BBC.

Karalisko pāri apdraud īru disidentu  bruņotie grupējumi, kas iebilst pret kādreizējo Īrijas valdnieku atrašanos uz tās zemes un iestājas arī par Lielbritānijas sastāvā esošās Ziemeļīrijas pievienošanu Īrijai.

Drošības pasākumus četras dienas ilgās vizītes laikā nodrošinās 4000 policistu un militārpersonu.

To ka draudi pastāv liecina kādas paštaisītas bumbas atrašana un likvidācija Meinūtas pilsētā 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas Dublinas. 

Īrījas drošības dienestiem karalienes vizīte ir kā treniņš drīzumā gaidāmajai ASV prezidenta Baraka Obamas vizītei Īrijā.

Kā ziņots, pēdējo reizi britu karaļnama galva toreiz vēl Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Īriju apmeklēja 1911. gadā. To paveica karalis Georgs V.

Pēc tam Īrija, bruņotas cīņas iznākumā, atguva neatkarību un 1922. gadā proklamēja republiku. Lielbritānijas sastāvā palika Olsteras province Ziemeļīrijā.

Turpmākajās desmitgadēs tieši Ziemeļīrija un tajā notiekošās britu sadursmes ar īru katoļiem, bija iemesls saspīlētām attiecībām abu valstu starpā.

Tā dēvētā Īru republikāņu armija (ĪRA) rīkoja teroraktus, par kuru mērķiem izraudzījās arī angļu karaļnama locekļus. 1979 gadā Irijā ĪRA kaujinieki nogalināja lordu Luisu Mauntbetenu, karalienes dzīvesbiedra - Edinburgas hercoga onkuli.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form