ES komisāra kandidāts rosina pazemināt Turcijas statusu attiecībās ar bloku  (7)

Viņš Turciju raksturoja kā "nozīmīgu ES partneri daudzās jomās", tostarp migrācijā, bet brīdinājis, ka "mēs nevaram pievērt acis uz nesenajiem satraucošajiem notikumiem". "Tādēļ nākamajai komisijai ir jāsāk izvērtēt [..], kā attīstīt stratēģisko partnerību, balstoties uz kopīgām interesēm," EP deputātiem sacīja Varhelji, kā piemēru minot līgumus ar tādiem austrumu partneriem kā Ukraina.

Tāpat komisāra amata kandidāts pauda vēlmi panākt, ka pirms nākamgad maijā Zagrebā gaidāmā ES un Rietumbalkānu samita tiek apstiprinātas ilgi atliktās iestāšanās sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju.

Visasāk pret iesākšanās sarunu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju sākšanu iebilst Francija, kuras prezidents Emanuels Makrons uzstāj, ka ES ir jānostiprina esošās saites pirms tā var uzņemt jaunas dalībvalstis.

Tomēr eirokomisāra amata kandidāts noraidīja Makrona kritiku, sakot, ka ir jāsāk iestāšanās sarunas ar šīm valstīm. "Es neredzu, ka izvēle ir tikai starp dziļāku un plašāku bloku. Mūsu savienības vēsturē šīs divas lietas gājušas roku rokā," viņš teica EP deputātiem.

Ar savu sniegumu Varhelji mēģina gaisināt bažas, ka viņš Eiropas Komisijā aizstāvēs Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna viedokli, uzstājot, ka "kā komisārs es nepieņemšu nevienas valdības iejaukšanos savā portfelī".

EP deputāti atgādināja, ka Orbāns pagājušajā mēnesī Turcijas un Azerbaidžānas līderiem sacījis, ka gadījumā, ja Ungārija iegūs paplašināšanas komisāra portfeli, "būsim priecīgi būt jūsu rīcībā, lai palīdzētu ar jūsu centieniem". Varhelji uzsvēra, ka "kā komisārs no pirmās dienas, kad mani ievēlēs, es rīkošos pilnīgi neatkarīgi. Es nepieņemšu nekādus jebkuras valdības vai jebkuras institūcijas rīkojumus". "Es strādāšu atbilstoši ES līnijā un tikai ES līnijām," viņš piebilda.

Varhelji, kurš ir Ungārijas otrais kandidāts uz amatu EK, tiek uzklausīts EP Ārlietu komitejā. EP iepriekš noraidīja Ungārijas virzīto Lāslo Tročāņi, norādot uz interešu konfliktu. Tāpat tika noraidīti arī Francijas un Rumānijas virzītie kandidāti, kas ir aizkavējis jaunā EK sastāva apstiprināšanas procesi.

Pēc uzklausīšanām atbildīgās EP komitejas priekšsēdētājs un politisko grupu koordinatori izvērtēs topošā komisāra sniegumu. EP komiteju priekšsēdētāju konference tiksies, lai pieņemtu lēmumu par uzklausīšanu iznākumu šodien vakarā un nosūtīs tos EP priekšsēdētāju konferencei, kas pieņems lēmumu par uzklausīšanas procesa noslēgšanu 21.novembra sanāksmē.

EP balsos par Eiropas Komisijas apstiprināšanu 27.novembra plenārsēdē. Lai EK varētu uzskatīt par apstiprinātu, tai jāsaņem EP deputātu vairākuma atbalsts. EK topošā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un viņas komanda darbu varētu sākt 1.decembrī - mēnesi vēlāk nekā iepriekš plānots.