ES līderi vienojas jauno robežsardzes aģentūru izveidot līdz jūnija beigām
Foto: AFP/Scanpix

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien noteica 30.jūniju par termiņu, kurā jāizveido jauna robežapsardzes un krasta apsardzes aģentūra, kuras uzdevums būs samazināt migrantu ieplūšanu pār bloka ārējām robežām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ES līderi arī aicināja dalībvalstu vēstniekus rīkoties, lai jau tuvākajā laikā varētu izmaksāt Turcijai bloka apsolītos trīs miljardus eiro kā palīdzību bēgļiem Turcijā apmaiņā pret šīs valsts palīdzību migrantu plūsmas iegrožošanā.

Pēc vairākiem ārkārtas samitiem šogad ES līderi atzina, ka pārāk lēni ir īstenojušo kopīgu stratēģiju, lai risinātu migrantu krīzi, kas ir Eiropā plašākā kopš Otrā pasaules kara.

"Īstenošana ir nepietiekama un ir jāpaātrina," teikts ES līderu secinājumos par migrāciju, kas izdarīti pēdējā samitā šogad Briselē.

EK otrdien publiskoja plānu par jaunas robežapsardzes un krasta apsardzes aģentūras izveidošanu, kurai būs pilnvaras iejaukties pat bez ES dalībvalstu piekrišanas.

Jaunās aģentūras rīcībā būs 1500 cilvēku lieli ātrās reaģēšanas spēki un "tiesības iejaukties" ES dalībvalstīs, kurās būs ievērojami pieaudzis robežas šķērsotāju skaits, vai arī tās nespēs apsargāt savas robežas.

Jaunā robežapsardzes sistēma nomainīs pašreizējo ES robežapsardzes aģentūru "Frontex", kas ar tās ierobežotajām iespējām nav tikusi galā ar milzīgo migrantu straumi no Turcijas uz Grieķiju un tālāk caur Balkāniem uz turīgajām Eiropas rietumu un ziemeļu valstīm. EK arī paziņoja par plāniem pārvietot daļu bēgļu tieši no Turcijas.

Tiek lēsts, ka šogad Eiropā ieradīsies viens miljons bēgļu un migrantu - galvenokārt no Sīrijas -, kas ir radījis bažas, ka Eiropas vienotības lepnums - bezvīzu Šengenas zona - varētu sabrukt, jo vairākas valstis ir atjaunojušas robežkontroli, lai ierobežotu migrantu plūsmu.

ES "Padomei ir jāpieņem sava pozīcija par Eiropas robežu un krasta apsardzi Nīderlandes prezidentūras laikā", teikts publiskotajos samita secinājumos.

Nīderlande ir nākamā ES prezidējošā valsts, kas 1.janvārī šos pienākumus pārņems no Luksemburgas un turpinās pildīt līdz 30.jūnijam.

Anonīms avots ES atzina, ka dažas dalībvalstis ir atturīgas pret tādiem plāniem, jo uzskata, ka tādā veidā daļu savas suverenitātes nodod EK rokās.

EK viceprezidents Franss Timmermanss šonedēļ sacīja, ka jaunā aģentūra "ārkārtas situācijās", kad kāda dalībvalsts nespēs tikt galā, varēs ņemt savā pārziņā šīs dalībvalsts robežas.

ES līderu samits notika pēc minisamita, kurā Vācijas kanclere Angela Merkele tikās ar vēl desmit ES valstu līderiem, lai runātu par 29.novembrī ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutolu noslēgto vienošanos par sadarbību migrācijas jautājumos.

Apmaiņā pret palīdzību Turcijai vairāk nekā divu miljonu Sīrijas bēgļu apstākļu uzlabošanai šajā zemē, Turcija piekrita mēģināt ierobežot migrantu plūsmu uz Eiropu un vērsties pret cilvēku kontrabandistiem, kas gūst peļņu no izmisuma pilno cilvēku nereti pārdrošajiem braucieniem uz Eiropu.

ES dalībvalstu vēstnieku grupai "ir uzdots ātri pabeigt darbu pie tā, kā mobilizēt trīs miljardus eiro Turcijas bēgļu institūcijām", teikts ES samita noslēguma secinājumos.

Tomēr ES līderi arī vēlas, lai Turcija ievēro savu vienošanās daļu.

"Mēs redzam, ka pieplūdums no Turcijas uz Grieķiju sarūk nepietiekami," sacīja Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, piebilstot, ka migrantu plūsmai pa šo ceļu "ir jāsarūk straujāk, jātuvojas nullei".

Apmēram 4000 cilvēku šomēnes ik dienu ierodas Grieķijā no Turcijas, liecina Luksemburgas sagatavotais ziņojums.

Tas ir tikai "neliels samazinājums" salīdzinājumā ar novembri, kad ik dienu Grieķijā ieradās 5000-6000 migrantu, tajā piebilsts, norādot, ka nav skaidrs, vai samazinājums ir saistīts ar ES un Turcijas vienošanos.

Tāpat ES līderi arī aicināja dalībvalstis straujāk darboties citās ar migrantu krīzi saistītās jomās.

Neskatoties uz mēnešiem ilgām diskusijām, tikai divi no plānotajiem 11 migrantu uzņemšanas centriem ir izveidoti Grieķija un Itālijā, bet tikai apmēram 200 patvēruma meklētāju no plānotajiem 160 tūkstošiem ir pārvietoti uz citām ES dalībvalstīm.

ES darbinieki migrantu uzņemšanas centros nosaka, vai iebraukušie cilvēki ir atbilstoši bēgļa statusa pieteikumam vai arī ir jādeportē kā ekonomiskie migranti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bēgļi Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form