Eiropas Savienība (ES) pašreiz nav spējīga sasniegt mērķi, ko virza bloka lielākās valstis, proti, kļūt par pastāvīgu militāro spēku, kas varētu palīdzēt NATO un ātri izvietot karavīrus reģionālu krīžu gadījumos, secināts piektdien publiskotā ziņojumā.
ES dalībvalstu aizsardzības ministriem piektdien tika prezentēts pirmais ikgadējais ES aizsardzības jomas pārskats, kura mērķis ir identificēt lielākās problēmas. Ziņojumā secināts, ka tikai 60% karavīru un ieroču, kas teorētiski pieejami NATO, ir tādā stāvoklī, ka tos varētu kaut kur izvietot.
Ziņojumā arī secināts, ka ES valstu valdības nelabprāt izvieto šos karavīrus.
Oficiālās ES militārās misijas saņem tikai 7% no visiem ES valstu karavīriem, norādīts ziņojumā.
Lai gan ES militārais vājums nav nekāds jaunums, jo bloka militārās spējas nekad nav bijušas līdzvērtīgas tā ekonomiskajai varai, lielākās ES valstis, tostarp Francija, Vācija, Itālija un Spānija cer, ka šāda vājuma publiska atzīšana un izvērtēšana kļūs par pagrieziena punktu.
"ES nav visas nepieciešamās militārās spējas, lai piepildītu savas ambīcijas," secināts ziņojumā.
ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs žurnālistiem sacīja: "Eiropas aizsardzība cieš no sadrumstalotības, dubultošanās un nepietiekamas operatīvās iesaistīšanās."
Tādas mazākas ES dalībvalstis kā Grieķija, Zviedrija un Polija centušās aizsargāt vietējās bruņojuma ražotnes, un tas novedis pie ieroču ražošanas dublēšanās, tādējādi kavējot sadarbību, kas vērsta uz visas Eiropas aizsardzību.
Tikmēr nelielajai Beļģijai un Luksemburgai ir vieni no mazākajiem aizsardzības budžetiem Eiropā, un Dānija izvēlējusies neiesaistīties ES aizsardzības iniciatīvās.
Francija un Vācija arī nespēj vienoties, cik daudz attīstīt ES militāro sadarbību neatkarīgi no ASV, kas ir lielākais spēks NATO un Eiropas drošības garants kopš Otrā pasaules kara.
Taču pēc ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas naidīguma pret NATO četru gadu garumā ES uzskata, ka vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV krīžu risināšanā.
ES kopš 2017. gada decembra strādā pie militārā spēka palielināšanas neatkarīgi no ASV. Šos centienus vada Francija, kas ir ES lielākais militārais spēks pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka.
ES ir izveidots ieroču attīstības fonds, kam nākamgad pirmo reizi tiks atvēlēti astoņi miljardi eiro no ES budžeta, un Francijas prezidents Emanuels Makrons ir aicinājis uz lielāku suverenitāti ES iespējās sevi aizsargāt.
ES plāno līdz 2022. gadam nākt klajā ar militāro doktrīnu, definējot nākotnes draudus un ambīcijas.
Ziņojumā ES valstis aicinātas kopīgi ražot bruņojumu sešās jomās un izbeigt pārklāšanos ražošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
