"ES kopējais ieguldījums būs 2,4 miljardi eiro (1,68 miljardi latu) gadā" turpmāko trīs gadu laikā, paziņoja ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts.
Katras dalībvalsts iemaksu apmērs kopējā fondā būs brīvprātīgs, viņš paskaidroja.
ES sākotnējā atbalsta fonds paredzēts laika posmam no 2010. līdz 2013.gadam, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu cīņā ar globālās sasilšanas radītajām sekām.
Jau vēstīts, ka ceturtdien bloka līderu sarunas par palīdzības apmēru ieilga līdz vēlai naktij, tā arī nesasniedzot konkrētus rezultātus.
Taču, kā norādīja Reinfelts, tas palīdzējis panākt visu dalībvalstu solījumus sniegt savu ieguldījumu.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pēc samita noslēguma pauda cerību, ka arī citas valstis rīkosies līdzīgi.
Savukārt Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī mudināja ANO klimata samitā vienoties par līgumu, kas jau tuvāko "sešu mēnešu laikā kļūtu juridiski saistošs" un līdz 2015.gadam noteiktu globālo izmešu samazinājumu par 25%.
Abas amatpersonas arīdzan solīja fonda sākotnējiem maksājumiem kopā piešķirt 2,5 miljardus eiro (1,75 miljardus latu).
Londona atklāja, ka būs gatava savu ieguldījumu palielināt, ja arī citas valstis "Kopenhāgenā izvirzīs tikpat ambiciozus mērķus".
Nākamajā nedēļā Brauns un Sarkozī iecerējuši tikties ar Āfrikas Kongo baseina valstu līderiem, lai apstiprinātu gatavību palīdzēt apturēt mežu izciršanu.
Taču vides aizstāvju organizācija "Greenpeace" uz ES piektdien pieņemto lēmumu raugās skeptiski.
"Īstermiņa atbalsts ir nepieciešams, taču pastāv risks, ka tam nav strukturāla pamata. Klimata izmaiņas nav iespējams apkarot trīs gadu laikā," brīdināja dabas aktīvistu pārstāvis Joriss den Blankens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
