Putins, kurš izvirzījis enerģētikas drošumu par G8 apspriedes galveno darba kārtības punktu, neatkāpās no savas nostājas, ka Kremlis dos Eiropai lielāku iespēju piekļūt Krievijas naftas un gāzes sektoram vienīgi apmaiņā pret atļauju Krievijas kompānijām iesaistīties Eiropas tirgos.
"Ja mūsu Eiropas partneri sagaida, ka mēs viņus ielaidīsim mūsu ekonomikas vissvētākajā vietā - naftas un gāzes sektorā (..). Mēs sagaidām pretimnākšanu un līdzīgus pasākumus no viņu puses," preses brīfingā Sočos teica Putins.
Tomēr viņš piebilda: "Galvenais ir tas, ka mums ir vēlēšanās panākt vienošanos šajos jautājumos, un mēs to panāksim."
Daudzi novērotāji uzskata, ka Soču galotņu apspriede ir svarīgs ģenerālmēģinājums pirms jūlijā gaidāmās astoņu industriāli attīstīto demokrātisko valstu grupas (G8) galotņu apspriedes, ko pirmo reizi rīko Krievija.
ASV viceprezidents Diks Čeinijs mēneša sākumā radīja spriedzi, apšaubot Krievijas demokrātijas ticamību un apsūdzot tās līderus, ka viņi izmanto naftu un gāzi par līdzekļiem, lai "iebiedētu un šantažētu" savas kaimiņvalstis.
Putins izvairījās no jautājuma par Čeinija izteikumiem, sakot, ka Krievija tikai aizstāvējusi savas intereses.
Barrozu teica, ka šie jautājumi izskatīti aiz slēgtām durvīm, taču nekritizēja apspriedes rīkotāju.
"Mūsu diskusijās nav aizliegtu tematu," teica Barrozu. "Varu jums atklāti sacīt, ka šajā apspriedē es vēroju īstu atklātuma garu un centienus saprast vienam otra nostāju."
ES cenšas panākt, lai Maskava atļauj Eiropas kompānijām piekļuvi tās gāzes vadiem, bet Maskava vēlas iegūt valstij piederošajai gāzes lielfirmai "Gazprom" iespēju iesaistīties Eiropas gāzes sadales tirgū.
"Gazprom", kas apmierina ceturto daļu Eiropas vajadzību pēc gāzes, šā gada sākumā izraisīja satraukumu Eiropā, kad tā uz īsu laiku pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai sakarā ar strīdu par cenām.
"Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers palielināja šīs bažas, kad viņš aprīlī paziņoja ES vēstniekiem, ka Krievija var nosūtīt savu gāzi citur, ja ES mēģinās iejaukties tās paplašināšanas plānos.
Daudzi Kremlī uzskata "Gazprom" par instrumentu Krievijas ģeopolitiskās ietekmes palielināšanai pēc prestiža zaudējuma, kas sekoja Padomju Savienības sabrukumam 1991.gadā.
Putins teica, ka Krievija būs drošs piegādātājs, taču lika skaidri saprast, ka tā savas intereses liks pirmajā vietā, meklējot jaunus tirgus.
"Mēs, protams, meklēsim pasaules tirgū tādas partnerattiecības, kas atbilst mūsu ekonomiskajām interesēm," viņš teica.
"Mēs redzam, kā ASV aizstāv savas intereses un kādas metodes un paņēmienus tā lieto šim nolūkam. Kad mēs aizstāvam savas intereses, mēs arī meklējam vispieņemamākās metodes mūsu nacionālo uzdevumu veikšanai, un man šķiet dīvaini, ka tas izraisa neizpratni."
Līdz ar enerģētikas jautājumiem Rietumu bažas izraisa arī Putina centieni nostiprināt Kremļa ietekmi uz medijiem, reģionu gubernatoriem un ekonomiku. Kremļa amatpersonas gan apgalvo, ka viņi mēģinot ieviest kārtību haosā, kas valdīja pirmajos desmit gados pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Kritiķi ASV apšauba, vai Krievijai vispār vajadzētu rīkot G8 apspriedi, kaut gan spriedze ES un Krievijas attiecībās enerģētikas jautājumos pēdējās dienās ir mazinājusies.
"Būtu grūti iedomāties veiksmīgu G8 sammitu Sanktpēterburgā bez pozitīviem rezultātiem tagad Sočos," aģentūrai "Reuters" teica Barrozu lidmašīnā ceļā uz apspriedi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
