Eiropas Savienības (ES) amatpersonas izteikušas priekšlikumu 2009. gadā slēgt starptautisko iestādi, kas pārrauga pēckara Bosniju, un nodot tās funkcijas ES, liecina dokuments, kas ceturtdien nonācis aģentūras "Reuters" rīcībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pirms nākamo pirmdien paredzētās ES ārlietu ministru apspriedes Briselē ārpolitikas koordinators Havjers Solana un paplašināšanas komisārs Olli Rēns izplatījuši priekšlikuma projektu, kas paredz izbeigt 13 gadus ilgušo šīs valsts pārraudzību.

"Pašreizējais stāvoklis nav dzīvotspējīgs, un tāds acīmredzot arī paliks, kamēr starptautiskā sabiedrība nebūs gatava mainīt savas klātbūtnes un pieejas parametrus," teikts ar 31. oktobri datētajā dokumentā.

Bosnija ir sadalīta divās daļās - Serbu republikā un Musulmaņu un horvātu federācijā, kuras savā starpā satiek slikti un pastāv vājas centrālās valdības pārraudzībā.

Starptautiskās amatpersonas pēdējos mēnešos izteikušas aizvien lielākas bažas par Serbu republikā dzirdamajiem separātiskajiem izteikumiem, kas turpmāk var radīt nestabilitāti un pat no jauna izraisīt konfliktu Balkānos.

"Starptautiskajam stimulam joprojām ir būtiski svarīga nozīme, jo iekšzemē nav spēku, kas spētu grozīt pašreizējo "status quo" un ietekmēt valsts vadību, lai tā aizstātu pašreizējos strīdus ar īstu vienprātību par reformām, kas saistītas ar ES," norādīts dokumentā. "Aktīva ES iesaistīšanās tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk."

Slovāku diplomāts Miroslavs Lajčāks darbojas gan kā starptautiskais miera novērotājs, gan kā ES īpašais pārstāvis Bosnijā. Viņa loma Augstākā pārstāvja pārvaldē (OHR) dod viņam tiesības atstādināt no amata Bosnijas amatpersonas un noraidīt likumus, ja tie apdraud 1995. gada Deitonas miera līgumu.

"ES jāapsver sava loma pārejā no OHR vadītā procesa, lai pastiprinātu ES iesaisti," teikts ES dokumentā. "Eiropas Savienībai īsā un vidējā laikposmā būs maksimāli jāpalielina sava ietekme šajā valstī un jābūt gatavai to darīt līdz 2009. gada vidum."

Sākotnēji OHR bija jāpārtrauc sava darbība līdz 2007. gada sākumam, taču starptautiskās amatpersonas to atlika, bažījoties, ka Bosnija vēl nav gatava pastāvēt pati par sevi.

Kāds Sarajevā akreditētais ārvalstu diplomāts ceturtdien izteicās, ka tiekot apsvērta iespēja piešķirt ES īpašajam pārstāvim dažas augstākā pārstāvja pilnvaras, taču tikai speciālos gadījumos.

"Piemēram, ja valsts sašķeļas, kādam būs vara un mandāts to apturēt," viņš teica.

Jūnijā Bosnija un ES parakstīja Stabilizācijas un asociācijas līgumu, kas ir pirmais solis ceļā uz dalībvalsts statusu.

Vēl viens jautājums ir Bosnijā palikušo ES miera uzturēšanas spēku liktenis.

Bosnijā dien aptuveni 2500 ES karavīru, kas ir mazāk par 60 000 NATO karavīru, kuri tika izvietoti pēc 1992. - 1995. gada kara, kurā gāja bojā 100 000 cilvēku.

Francija ieteikusi slēgt šo misiju, kuru citas valstis vēlas turpināt līdz OHR pilnvaru beigām, lai palīdzētu nostiprināt šīs valsts trauslo stabilitāti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form