Spānijas autonomā reģiona Basku Zemes lielākā un zināmāka pilsēta ir Bilbao, bet tās pērle un galvenais atpazīstamības veicinātājs – Gugenheima mākslas muzeja iespaidīgā ēka.
Ziemeļamerikas arhitekta Frenka Gērija projektētā ēka Spānijas karaļa klātbūtnē tika atklāta 1997. gadā un kopš tā laika būtiski veicinājusi Bilbao atpazīstamību pasaulē.
Pateicoties šim veiksmes stāstam radies apzīmējums "Bilbao efekts" – parādība, kad investīcijas kultūrā un iespaidīgā arhitektūrā veicina pilsētas atpazīstamību un ekonomisko izaugsmi.
Lai arī "Bilbao efekts" tiek piesaukts bieži, patiesībā reti, kad citur izdevies sasniegt tik iespaidīgus panākumus. Bilbao gadījumā veiksme bija dažādu faktoru kopums un plašāka attīstības plāna rezultāts, skaidro laikraksts "The Guardian".
Bilbao muzeja ēka bija iecerēta kā katalizators plašākai stratēģijai atdzīvināt industriāli grimstošo un basku separātistu terorisma ietekmēto pilsētu. Astoņdesmito gadu beigās drūmākajā mirklī dzelzs, tērauda un kuģubūves pilsētā bezdarba līmenis sasniedza 25%, bet vide bija piesārņota, skaidro "Art net".
Ēkai bija jākļūst par ekonomiskās izaugsmes veicinātāju, kas uzrunā plašu auditoriju un veido pozitīvu pilsētas tēlu. Tas arī tika sasniegts. Pēdējos 10 gados muzeju ik gadu apmeklējis aptuveni miljons cilvēku, maksimumu (1,3 miljoni) sasniedzot 2017. gadā, liecina statistikas dati.
Gugenheima modernās un mūsdienu mākslas muzejs ir viens no lielākajiem Spānijas muzejiem un ir kļuvis par modernās arhitektūras ikonu, kas integrēta urbānajā vidē upes krastā.
Muzeja ārējais veidols iegūts no 33 tūkstošiem titāna plākšņu, kas klātas uz cinkota tērauda konstrukcijām. Muzeja zāles aizņem 9000 kvadrātmetru no pavisam 24 tūkstošiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
