Valstī spēkā pieņemoties autoritārisma iezīmēm, kā arī partijas funkcionāriem aizvien lielāku uzmanību pievēršot vēstures pārrakstīšanai atbilstoši politiskajām prioritātēm un varoņu cildināšanai, augusi arī interese par bijušo un esošo politisko un militāro līderu ģīmetnēm, skulptūrām un cita veida atveidiem. Savu artavu šīs nozares uzplaukumam devusi arī nupat aizvadītā komunistiskās valsts izveides 70. gadadiena, kas veicinājusi nepieciešamību pēc šāda tipa dāvanām.
Pieprasītākais joprojām ir pirmais valsts līderis Mao Dzeduns, bet liela interese esot arī par tagadējā vadītāja Sji Dziņpina atveidiem. Nedaudz iepaliek, bet tomēr pieprasīti elkfigūru vidū ir arī lielais Ķīnas reformētājs Dens Sjaopins, pēc 1989. gadā notikušā Tjaņaņmiņa slaktiņa pie varas nākušais Jangs Zemins. Šādas figūras interjera izgreznošanai un dāvanām izvēloties galvenokārt partijas biedri un dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu amatpersonas. Pusmetrīgas keramikas statujas maksājot, sākot no aptuveni 30 eiro, bet pusotru metru augstas varot iegādāties par aptuveni 200 eiro.
Politiķu masveidīgi atveidi ierasti populāri ir autoritārās valstīs. Arī Mao skulptūras Ķīnas pilsētās ir bieža parādība gluži kā ļeņinekļi reiz gozējās katrā daudz maz vērā ņemamā PSRS miestā un joprojām redzami daudzviet Krievijā, Piedņestrā, Baltkrievijā un citviet. Tomēr skulptūras un bistes personīgai lietošanai populāras kļuvušas vien pēdējos gados. Šajā laikā Sji panācis prezidentūras termiņus un attiecīgi savas valdīšanas ierobežojumus, pārņēmis armijas vadību, kā arī nostiprinājis savu vārdu konstitūcijā, kļūstot par otro šādu cilvēku aiz Mao. Sji vārds dominē valsts medijos un šobrīd neviena cita persona Ķīnā nespēj ar viņu sacensties popularitātē, atzīmē "Reuters".
Skulptūru un pat suvenīru tirgošanu ar Sji ģīmetni gan valdība centusies ierobežot, un lielākajā internetveikalā valstī "Taobao.com" piemiņas šķīvji ar prezidenta attēlu atrodami neesot, atzīmē aģentūra. Varasiestādes arī centušās ierobežot dziesmas "Onkulis Sji" izmantošanu medijos, lai tādējādi neradītu pārāk uzkrītošu līdera kultu. Tiesa, 70. valsts dibināšanas gadadienas parādē bija redzams milzu Sji portrets, kādi iepriekš redzēti PSRS, Ziemeļkorejā un citās totalitārās valstīs.
Vienlaikus valdība propagandē komunistisko partiju un ideoloģiju, piemēram, piešķirot finansējumu tā dēvētā "sarkanā tūrisma" attīstīšanai, lai veicinātu cilvēku vēlmi apmeklēt ar partiju, pirmo valsts līderi Mao un dažādiem komunisma lielvaras dibināšanas notikumiem saistītus vēsturiskus apskates objektus. Aizvien lielāku popularitāti plašākās tautas masās gūst arī militārā rekonstrukcija jeb vēsturisku kauju izspēlēšana reālā ainavā ar tā laika ieročiem un tērpiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
