Foto: Vides aktīvisti ieņem lielas ogļu raktuves Vācijā
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Vairāki simti klimata aktīvistu Vācijas rietumos sestdien izvairījās no policijas un iegāja Garcveileres atklātajā ogļu ieguves karjerā, kas pieder enerģijas kompānijai RWE.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Daudzi aktīvisti bija ģērbušies baltos aizsargtērpos un uz muguras nesa guļammaisus, kad iegāja Garcveileres lignīta raktuvēs, cenšoties izvairīties no policijas.

Viņi ignorēja policijas brīdinājumus, ka karjers nav droša vieta. Savukārt RWE brīdināja, ka vērsīsies tiesā pret ikvienu, kas neatļauti ieies karjera teritorijā.

Aktīvistus pēc ieiešanas karjerā ielenca policijas darbinieki, kas ar automašīnām centās bloķēt viņu tālāku pārvietošanos.

Akcija ir viens no protesta pasākumiem, ko vides aizstāvji plāno īstenot šajā nedēļas nogalē.

Garcveileres raktuvju, kas atrodas netālu no Ķelnes, teritorija ir 48 kvadrātkilometri. No tā lignīts jeb brūnās ogles tiek piegādātas apkārtnes elektrostacijām.

Akcijas "Ende Gelaende", ko no vācu valodas aptuveni varētu tulkot kā "beigta balle", mērķis ir panākt karjera slēgšanu. Akcijas dalībnieki uzskata, ka fosilā kurināmā izmantošana neatgriezeniski ir jāizbeidz.

Piektdien 500 aktīvistu pārrāva ogļu piegādi Neiratas spēkstacijai, kas ir viena no Vācijas galvenajām elektrostacijām, kas izmanto ogles. Protestētāji apsēdās uz dzelzceļa sliedēm, ko izmanto piegāžu vilcieni.

Dažus kilometrus no Garcveileres ap 8000 cilvēku sestdien piedalījās protesta akcijā Kejenbergā, kuru apdraud karjera paplašināšanas plāni.

Daudzi protesta akcijas dalībnieki bija skolēni un studenti, kas piektdien piedalījās akcijā "Piektdienas nākotnei".

Skolēnu kustība "Piektdienas nākotnei" piektdien sapulcēja 20-40 tūkstošus jauniešu no 17 valstīm līdz šim lielākajā mītiņā, kādu šai kustībai izdevies noorganizēt. Jauniešu mītiņš notika Āhenē, netālu no Beļģijas un Nīderlandes robežas.

Nedēļas nogalē notiekošās vides aizstāvības akcijas izpelnījušās plašu ievērību Vācijā, kur sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka globālā sasilšana tagad ir lielākā problēma daudzu valsts iedzīvotāju skatījumā un Zaļo partija pirmo reizi ir pietuvojusies kancleres Angelas Merkeles konservatīvajiem.

Daudzi vēlētāji piekrīt protestētāju prasībām samazināt oglekļa dioksīda izmešus, jo īpaši pēc svelmainās vasaras pērn, kad sausuma dēļ saruka graudaugu ražas, plosījās mežu ugunsgrēki un kuģošana tika apturēta, jo upēs krasi samazinājās ūdens līmenis.

Saskaņā ar 2015. gadā pieņemto ANO Parīzes klimata vienošanos Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt savu ogļskābās gāzes emisiju par 40%, salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu līmeni.

EK savā jaunākajā pārskatā secinājusi, ka ES ir ceļā uz šī mērķa sasniegšanu, taču atpaliek no mērķiem atjaunojamās enerģijas izmantošanā un enerģijas taupīšanā.

Vācijas valdība ir solījusi līdz 2038. gadam pakāpeniski atteikties no ogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā, taču vides aktīvisti uzskata, ka tas būtu jāizdara daudz agrāk, ņemot vērā globālās sasilšanas ietekmi, kas izpaužas arvien redzamāk.

Vācijā pieaugusi atkarība no oglēm, jo pēc 2011. gada Fukusimas atomelektrostacijas katastrofas Japānā Vācijas valdība nolēma atteikties no kodolenerģijas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Angela Merkele ANO Eiropas Savienība Nīderlande Parīze Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form