Foto: SIPA/Scanpix/LETA
Francijā tiesa trešdien piespriedusi no četriem līdz sešiem mēnešiem ilgus nosacītus cietumsodus 11 cilvēkiem, kuri atzīti par vainīgiem pusaudzes tiranizēšanā internetā par viņas izteikumiem par islāmu sociālo tīklu video.

Kopš Mila 2020.gadā publicēja savu pirmo video, viņa no nevienam nezināmas pusaudzes kļuvusi par Francijas sabiedrībā zināmu personu, kas izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus. Milas atbalstītāji saskata viņā simbolu vārda brīvībai un tiesībām zaimot, bet kritiķi uzskata viņu par tīši provokatorisku un islamofobisku.

Tiesā Parīzē uz apsūdzēto sola sēdās 13 cilvēki no dažādiem Francijas reģioniem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Viņi tika apsūdzēti Milas terorizēšanā internetā, tostarp nāves draudu izteikšanā.

Viens no apsūdzētajiem bija Milai sacījis, ka viņa pelnījusi rīkles pārgriešanu.

Tiesa attaisnoja vienu apsūdzēto pierādījumu trūkuma dēļ, bet vēl viens apsūdzētais tika atbrīvots procedūru problēmu dēļ.

11 apsūdzētajiem tika piespriests nosacīts sods. Tas nozīmē, ka viņiem nebūs jāpavada laiks aiz restēm, ja viņi netiks notiesāti par citiem noziegumiem. Vairākiem apsūdzētajiem tika piespriests arī samaksāt 1500 eiro lielu kompensāciju un vēl 1000 eiro par tiesas izdevumiem.

"Mēs uzvarējām, un mēs uzvarēsim vēlreiz. Es vēlos, lai mēs vairs nekad neliekam upuriem justies vainīgiem," žurnālistiem pie tiesas nama sacīja Mila.

Milas lieta piesaistīja tik plašu sabiedrības uzmanību, jo skar vairākus mūsdienu Francijā nozīmīgus jautājumus, sākot no naida runas internetā un beidzot ar valsts likumiem par vārda brīvību un attieksmi pret reliģiskajām minoritātēm.

2020.gada janvārī Mila, kura tobrīd bija 16 gadus veca, video sociālajā tīklā "Instagram" atbildēja uz personisku apvainojumu, kuru viņai komentāros izteica kāds pusaudzis, kurš viņu esot apvainojis Allāha vārdā. Mila paziņoja, ka islāms ir mēsls, un sarunāja vēl citas lietas, kas praktizējošiem musulmaņiem būtu liels apvainojums.

Francijas stingrie likumi par naida runu kriminalizē naida izraisīšanu pret kādu grupu, balstoties uz grupas piederīgo reliģiju vai rasi, bet šie likumi neaizliedz cilvēkiem kritizēt reliģiju vai aizskart reliģiskus uzskatus.

Francijas prezidents Emanuels Makrons aizstāvēja Milu, uzsverot, ka likums ir skaidrs. "Mums ir tiesības zaimot, kritizēt un kariķēt reliģijas," paziņoja prezidents.

Mila saņēma vairāk nekā 100 000 naidīgu ziņu un nāves draudu, atklāja viņas advokāts. Viņa bija arī spiesta mainīt skolu un saņēma policijas aizsardzību.

2020.gada novembrī Mila publicēja vēl vienu video, kas no jauna uzkurināja situāciju.

Vairāki apsūdzētie tiesā sacīja, ka nav padomājuši pirms draudu izteikšanas Milai un rīkojušies spontāni.

Tiesnesis, pasludinot spriedumus, salīdzināja sociālos tīklus ar ielām. "Kad paejat kādam garām uz ielas, jūs viņu neapvainojat, neizsmejat vai nedraudat. To, ko jūs nedarāt uz ielas, jūs nedarāt sociālajos medijos," sacīja tiesnesis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!