Foto: AFP/Scanpix/LETA
Francijā 16. sestdienu pēc kārtas notiek "dzelteno vestu" protesti, aktīvistiem apliecinot, ka joprojām ir mobilizēti pret valdības ekonomisko politiku, kas, kā viņi skaidro, ir pārlieku labvēlīga bagātniekiem.

Daži protestētāji iesaistījās sadursmēs ar policiju, kas atbildēja ar gumijas lodēm, asaru gāzi un ūdens lielgabalu.

Parīzē protestētāji pulcējās pie Triumfa arkas. Daļa devās demonstrācijā pa galvaspilsētas rietumu un dienvidu rajoniem, bet citi palika Elizejas lauku apkaimē.

Visā valstī protestos šo sestdien piedalījušies 39 300 cilvēku, kas ir mazāk nekā pirms nedēļas, kad bija 46 600 protestētāju, liecina Iekšlietu ministrijas aplēses. Pirmajās protestu nedēļās "dzelteno vestu" akcijās piedalījās ievērojami vairāk cilvēku.

Parīzē policijas uzraudzībā protesta gājiens noritēja mierīgi. Vēlā pēcpusdienā galvaspilsētā izraisījušās atsevišķas sadursmes, un policija Parīzē aizturējusi 17 cilvēkus, pavēstīja avots policijā.

Nekārtības izraisījās Nicā, Strasbūrā, Lillē un Nantē.

Pret protestētājiem, kas likumsargus apmētāja ar dažādiem priekšmetiem, Nantē, valsts rietumos, policija lika lietā asaru gāzi, gumijas lodes un ūdens lielgabalu.

Asaru gāze tika pielietota arī citviet, arī Bordo, Lionā, Morlē un Arlā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien aicināja saglabāt mieru un uzsvēra, ka vardarbība, kas pieredzēta novembrī aizsākušajos protestos, ir nepieņemama.

Organizētāji skaidro, ka vēlas saglabāt spiedienu pret valdību, šomēnes noslēdzoties divu mēnešu "lielajām debatēm", ko Makrons iniciēja, lai ļautu vienkāršajiem francūžiem paust viedokļus par valsts ekonomikas un demokrātijas jautājumiem.

"Mēs turpināsim protestēt katru sestdienu, jo Makrons nepavisam neatbild uz "dzelteno vestu" prasībām. Mēs gribam pārveidot mūsu demokrātiju un mainīt šodienas politisko sistēmu," ziņu aģentūrai AP sacīja Parīzes protestu koordinatore Sofija Tisjēra.

"Makrons ir nicinošs un pat nemēģina saprast, ka ir cilvēki, kas dzīvo lielā nabadzībā un nedrošība, un ka ir ļoti liela nevienlīdzība," viņa piebilda.

"Dzelteno vestu" kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.

Aizvadīto mēnešu laikā vairākkārt izraisījušās vardarbīgas protestētāju sadursmes ar policiju.

Atbilstoši oficiālajiem avotiem dalībnieku skaits protesta akcijās krītas, turklāt, kā liecina socioloģiskās aptaujas, arī iedzīvotāju atbalsts kustībai sarūk.



Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!