Francijas Ārlietu ministrija aicina Ziemeļkoreju atteikties no tās paziņotajiem plāniem ievirzīt Zemes orbītā novērošanas satelītu, izmantojot raķešu tehnoloģijas. Francija to uzskata par ANO Drošības padomes rezolūcijas pārkāpumu, vēsta aģentūra “RIA Novosti”.
“Ziemeļkorejai ir jāatsakās no šī projekta, kas ir pretrunā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1695, 1718 un 1847. Tajās teikts, ka Ziemeļkorejai jāatturas no jebkurām ar ballistisko raķešu programmu saistītām darbībām,” paziņoja Ārlietu ministrijas pārstāvis Bernars Valero. Ziemeļkorejas kosmiskā programma palīdzot nostiprināt tās ballistikas iespējas, jo kosmisko raķešu palaišanā izmanto līdzīgas tehnoloģijas kā liela rādiusa darbības raķetēm, viņš atzīmēja.
Francija arī aicina Ziemeļkoreju ievērot 29. februārī izsludināto kodolprogrammas moratoriju.
Jau vēstīts, ka Ziemeļkoreja piektdien paziņoja, ka plāno aprīlī palaist raķeti, kas ievirzītu orbītā Zemes novērošanas satelītu, lai gan ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejas starpkontinentālo ballistisko raķešu startus.
Palaist raķeti paredzēts laikā no 12. līdz 16.aprīlim, lai atzīmētu mirušā valsts dibinātāja Kima Ilsunga (Irsena) 100 gadu jubileju 15.aprīlī, ziņoja Korejas Centrālā ziņu aģentūra (KCNA).
Raķete "Unha-3" ievirzīs orbītā Ziemeļkorejā uzbūvētu satelītu "Kwangmyongsong-3", ziņoja KCNA, citējot Korejas Kosmosa tehnoloģijas komitejas oficiāla pārstāvja teikto.
Raķete tiks palaista dienvidu virzienā no Sohes satelītu starta stacijas Ziemeļkorejas rietumu piekrastē.
Ziemeļkoreja apgalvo, ka šādi satelīti ir nepieciešami tās ekonomiskajai attīstībai un atbilst Phenjanas kosmosa mierīgas izmantošanas politikai. Šis starts "lielā mērā uzmundrinās armiju un tautu .. plaukstošas valsts veidošanā," teikts tās paziņojumā.
"Ir izraudzīta droša lidojuma orbīta, lai nesējraķetes atlūzas, kas radīsies lidojuma laikā, neietekmētu kaimiņvalstis," paziņoja Ziemeļkoreja, solot ievērot starptautiskus noteikumus.
Ziemeļkoreja lietoja līdzīgus argumentus, lai attaisnotu liela darbības rādiusa raķetes palaišanu 2009.gada 5.aprīlī, apgalvojot, ka tādējādi kosmosā esot nosūtīts satelīts. ANO Drošības padome toreiz nosodīja šo startu un pastiprināja sankcijas pret Phenjanu.
Ziemeļkoreja 29.februārī paziņoja, ka ir piekritusi iesaldēt kodolizmēģinājumus, liela darbības rādiusa raķešu izmēģinājumus un urāna bagātināšanas programmu apmaiņā pret ASV pārtikas palīdzību.
Šāda vienošanās tika panākta abu pušu sarunās Pekinā. Vašingtona apsolīja pārtikas palīdzību 240 000 tonnu apmērā, kā arī varētu sniegt vēl papildu pārtikas palīdzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
