Finansu ministrija nedēļas nogalē lēsa, ka vairāk nekā 95 procenti visu skaidrās naudas maksājumu tiek veikti vienotajā Eiropas valūtā.
Eiro skaidrās naudas norēķinos tika ieviests 12 Eiropas valstīs šī gada 1.janvārī. Lai atvieglotu pāreju uz eiro, šo valstu nacionālās valūtas bija paredzēts atstāt apgrozībā līdz 28.februārim.
Nīderlande jau 27.janvārī galīgi atteicās no guldeņa par labu eiro, 9.februārī šādi rīkojās Īrija ar īru mārciņu, un tagad to ir izdarījusi arī Francija. Pārējās Eiropas Monetārās savienības valstis - Vācija, Beļģija, Spānija, Somija, Grieķija, Itālija, Luksemburga un Portugāle - nolēmušas atlikt atvadīšanos no savām nacionālajām valūtām līdz 28.februārim, kas ir galīgais termiņš pilnīgai pārejai uz eiro.
Franks kā nacionālā naudas vienība Francijā pastāvēja kopš 1360.gada 5.decembra, kad Francijas karalis Jānis II Labsirdīgais lika izkalt franku (kas senfranču valodā nozīmē "brīvs") par godu viņa atbrīvošanai no angļu gūsta.
Līdz 1789.gada revolūcijai un Napoleona impērijai, kad franks kļuva par vienīgo maksāšanas līdzekli, ar to konkurēja ekiji, luidori un testoni. 1958.gadā pēc vairāku devalvāciju perioda prezidents Šarls de Golls ieviesa jauno franku, kas bija 100 veco franku vērts.
Pēc 17.februāra frankus vēl varēs apmainīt pret eiro komercbankās līdz 30.jūnijam. Francijas centrālā banka turpinās mainīt franku monētas pret eiro vēl trīs gadus, bet banknotes - 10 gadus.
Franku banknotes tiks iznīcinātas, bet monētas - pārkaltas, arī eiro monētās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
