Sākotnējie rezultāti liecina, ka Republikāņu partija ieguvusi aptuveni 27% balsu, bet RN aptuveni 19%. Trešajā vietā ierindojušies zaļie, kam seko Sociālistu partija un Francijas prezidenta Emanuela Makrona dibinātā valdošā centriskā partija "Uz priekšu, Republika!" (LREM), kas ieguvusi aptuveni 11% balsu.
Vēlētāju aktivitāte bijusi rekordzema, no balsošanas atturoties 66,5-68,6% vēlētāju, liecina pētījumu aplēses. Iekšlietu ministrs Žeralds Dermanēns šo tendenci nodēvējis par "īpaši satraucošu".
Vēlēšanu otrā kārta notiks nākamo svētdien.
Reģionālajām vēlēšanām, kuras līdz šim bija nācies atlikt Covid-19 pandēmijas dēļ, pievērsta liela uzmanība, jo tās ir pēdējais politisko partiju pārbaudījums pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
Noplokot pandēmijas trešajam vilnim, aptaujas liecina, ka francūži par galvenajām problēmām atkal uzskata noziedzību un terorismu. RN šoreiz reģionālajās vēlēšanās veicies krietni sliktāk nekā 2015. gadā, kad partija vēlēšanu pirmajā kārtā izcīnīja 27,7% basu, bet otrajā kārtā neieguva vairākumu nevienā no reģioniem.
RN līdere Marina Lepēna šos rezultātus skaidroja ar ļoti zemo vēlētāju aktivitāti un runāja par "civilo katastrofu". Taču RN joprojām ir izredzes iegūt vairākumu Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģionā, kur kā RN pirmais numurs startēja bijušais ministrs Tjerī Mariani, kas 2019. gadā pārbēga Lepēnas nometnē no republikāņu rindām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
