"Mēs nespējam īstenot savu sapni par kreisu valdību. Rīt es nodošu atpakaļ mandātu [valdības veidošanai], kuru saņēmu no republikas prezidenta, un mēs turpināsim piedalīties konstitucionālajos procesos," sacīja Ciprs.
Svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās konservatīvās partijas "Jaunā demokrātija" (ND) līderis Antonis Samars svētdienas vakarā atzina, ka ministru kabinetu izveidot nespēj. Samars bija iecerējis izveidot nacionālās vienotības valdību, kurā būtu pārstāvēti gan labējie, gan kreisie spēki.
Pēc Samara un Cipra valdības veidošana tiks uzticēta Panhellēnistiskās sociālistiskās kustības (PASOK) līderim Evangelam Venizelam, kura partija vēlēšanās bija trešajā vietā pēc iegūto balsu skaita.
"Es saņemšu mandātu [veidot valdību] un turpināšu nacionālos centienus," sacīja Venizels pēc tikšanās ar Cipru.
Ciprs apsūdzēja Venizelu un Samaru politiskās spēlēs, sakot, ka "nevar vienlaikus atbalstīt pret taupības pasākumiem noskaņotu valdību un atbalstīt memorandu", kas parakstīts ar Grieķijas starptautiskajiem kreditoriem.
Ciprs otrdien saņēma mandātu valdības veidošanai no valsts prezidenta Karola Papulija, un šim uzdevumam viņam tika dotas trīs dienas.
Tā kā Ciprs uzstāja, ka ir jānoraida Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pieprasītie taupības pasākumi, viņam neizdevās panākt vienošanos ar PASOK un ND, kuras atbalsta šos pasākumus.
Pievienoties valdības koalīcijai atteicās arī Grieķijas Komunistiskā partija (KKE) un sociāldemokrātiskajai partijai "Demokrātiskie kreisie".
Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka Grieķija saņems kārtējo Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma maksājumu 5,2 miljardu eiro (3,6 miljardu latu) apmērā.
ES ziņu avots Briselē paziņoja aģentūrai AFP, ka 4,2 miljardus eiro (2,9 miljardus latu) no šī maksājuma Grieķija saņems ceturtdien, kā bija paredzēts, bet atlikušā viena miljarda eiro (0,7 miljardu) latu piešķiršana aizkavēsies līdz pirmdienai.
Ziņu avots sacīja, ka lēmums par miljarda eiro piešķiršanu pirmdien būs jāpieņem eiro zonas valstu finanšu ministriem.
Eiropas Finanšu stabilitātes fonda valde trešdien paziņoja, ka 4,2 miljardus eiro Grieķija saņems ceturtdien, bet atlikušais miljards eiro tiks piešķirts vēlāk "atkarībā no Grieķijas finanšu vajadzībām".
Ja Venizelam neizdosies izveidot valdību, valsts prezidents būs spiests aicināt visas vēlētās amatpersonas izveidot nacionālās vienotības valdību. Ja to nebūs iespējams izdarīt līdz 17.maijam, tad tiks izsludinātas jaunas parlamenta vēlēšanas.
SVF pirmdien paziņoja, ka līdz brīdim, kamēr Grieķijā netiks izveidota jauna valdība, fonds nepieņems nekādus lēmumus par jaunu aizdevumu piešķiršanu Atēnām.
Svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās ND ieguva 19,6% balsu un 108 no 300 parlamenta deputātu mandātiem. Otrajā vietā ierindojās SYRIZA ar 16,6% balsu un 52 mandātiem. Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība (PASOK), kas kopā ar ND veido pašreizējo valdošo koalīciju, bija trešajā vietā ar 13,31% balsu un 41 mandātu.
Mazās partijas, kuras bija pret taupības pasākumiem, tostarp SYRIZA, Grieķijas Komunistiskā partija un neonacistu partija "Zelta rītausma", vēlēšanās guva būtiskus panākumus uz valdošās koalīcijas partiju rēķina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
