Grieķijas krīze: arodbiedrības izsludina diennakts streiku
Foto: AFP/Scanpix

Grieķijas lielākās arodbiedrības otrdien uzsāks 24 stundu streiku, protestējot pret valdības plānotajiem un starptautisko aizdevēju pieprasītajiem taupības pasākumiem, informē ārvalstu masu mediji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Grieķijas Vispārējās darba konfederācijas un Valsts iestāžu arodbiedrību Augstākās padomes rīkotais streiks ir saistīts ar sarunām, kas pēdējās dienās notiek Atēnās starp starptautiskajiem aizdevējiem, privātajiem kreditoriem un Grieķijas valdību un politiskajām partijām. Sarunu mērķis ir vienoties par 130 miljardu eiro (90 miljardi latu) aizdevumu Grieķijai, lai glābtu valsti no maksātnespējas.

Streika dēļ no otrdienas uz diennakti valstī apstāsies dzelzceļa un jūras satiksme, sabiedriskais transports strādās minimālā režīmā. Grieķijas lidostas gan strādās kā ierasts, jo aviodispečeri šoreiz streikam nepievienosies. Toties streikos pašvaldību darbinieki, ārsti, skolotāji un augstskolu pasniedzēji, tiesneši, celtnieki, banku darbinieki un daudzu valsts iestāžu ierēdņi.

Grieķijas Vispārējās darba konfederācijas priekšsēdētājs Janis Panagopuls paziņoja, ka aizdevēju prasītais algu un pensiju samazinājums "nav apspriežams". "Tas, ko prasa "trijnieks" [Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka] ir plānotas nāves hronika," sacīja arodbiedrību līderis. "Tā ir rupja, ciniska šantāža, kas vērsta pret veselu tautu, kurai draud ar bankrotu un citām briesmām.". Viņš uzskata, ka aizdevēji "grib atcelt visu darba likumdošanu un apcirpt algas privātajā sektorā par 20 – 30% papildus tiem samazinājumiem, kas jau ir īstenoti". "neviena tauta to necietīs, tāda šantāža neies cauri," sacīja Panagopuls, aicinot strādājošos aktīvi piedalīties streikā.

Jau ziņots, ka starptautiskie aizdevēji pieprasījuši Grieķijai samazināt šā gada valsts budžeta izdevumus vēl par 1,3 miljardiem eiro (0,9 miljardi latu), "apcērpot" izdevumus veselības aprūpei, aizsardzībai un vietējām pašvaldībām.

Lai izvairītos no defolta jeb maksātnespējas, Grieķijai nepieciešams saņemt Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas atbalstu līdz marta vidum, jo tad Atēnām jāsamaksā kārtējais parāds kreditoriem 14,4 miljardu eiro (aptuveni 10,08 miljardu latu) apmērā.

Lai arī valdošā koalīcija vēl nav pieņēmusi gala lēmumu, premjerministra kanceleja paziņojusi, ka pusēm ir izdevies vienoties par valsts tēriņu mazināšanu 1,5% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

ES oficiālie pārstāvji jau ir izteikuši vilšanos par kavēšanos ar nosacījumu apstiprināšanu finansiālās palīdzības sniegšanai Grieķijai.

Līdz ar reformām, ko starptautiskie aizdevēji sagaida no Grieķijas, vēl tiek prasīts samazināt minimālo darba algu, atcelt gada bonusus - 13.un 14.algu izmaksu, un liberalizēt darba tirgus nosacījumus.

Līdz brīdim, kamēr Grieķija negarantēs prasīto izmaiņu īstenošanu, valsts, pēc eirozonas ministru sacītā, nevarēs virzīties uz priekšu savu parāda restrukturizācijai priv;atajos fondos un kompānijās.

Patlaban Grieķija ir sagatavojusi plānu, saskaņā ar kuru valsts parāds privātajiem kreditoriem tiek samazināts divreiz un Grieķija saņem jaunu aizdevuma daļu uz 30 gadiem ar vidējo procentu likmi 4% gadā.

Kopumā restrukturizācijas mērķis ir Grieķijas parādu samazināt no pašreizējiem 160% no IKP līdz 120% no IKP 2020.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Grieķija Grieķijas krīze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form