Gruzija piemin padomju okupācijas gadadienu
Foto: AFP/Scanpix

Gruzija piektdien atzīmē savas pirmās padomju okupācijas gadadienu, pieminot Sarkanās armijas iebrukumu 1921.gadā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Padomju spēki okupēja Gruziju pirms 90 gadiem, kad neatkarīgi no Maskavas varas tā bija paspējusi nodzīvot tikai trīs gadus. Turpmākās septiņas desmitgades valsts pavadīja komunistiskā režīma pakļautībā, neatkarību atgūstot tikai 1991.gadā.

Gruzijas politiķi Sarkanās armijas iebrukumu salīdzina ar 2008.gada Gruzijas un Krievijas karu, kad Maskavas karavīri iebruka valstī, lai novērstu Tbilisi mēģinājumu atgūt separātisko Dienvidosetijas provinci.

"Kā pagātnē, tā 2008.gadā Krievijas agresijas mērķis bija apturēt Gruziju no sava ceļa iešanas," atzīmēja valdošās partijas augsta ranga likumdevējs Dāvids Darčiašvili.

Gruzija norāda, ka vēsture atkārtojas, apsūdzot Krieviju atkārtotā valsts atsevišķu daļu okupācijā.

2008.gada augustā Krievijas karavīri un tanki iegāja Gruzijā, lai atvairītu Gruzijas armijas uzbrukumu Krievijas atbalstītajai Dienvidosetijai. Dažas dienas pēc uzbrukuma Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību un izveidoja tur pastāvīgas militāras bāzes.

"Kremlis joprojām vēlas radīt tādas kā feodālas attiecības starp kungu un kalpu," uzsvēra Darčiašvili.

Gatavojoties padomju okupācijas gadadienai, skolās tika rīkots arī labāko eseju konkurss par līdzīgo starp abiem kariem. Daudzi gruzīni uzskata, ka to nolūks bija satriekt viņu cerību par ilgstošu neatkarību.

Plānots, ka amatpersonas premjerministra Nika Gilauri vadībā piedalīsies piemiņas ceremonijā galvaspilsētā.

Tūristu gide no Padomju okupācijas muzeja Tbilisi atzīmēja, ka Krievija vēlējusies "kontrolēt un dominēt" Gruzijā jau kopš cara impērijas laikiem pirms vairāk nekā 200 gadiem.

Muzeja atvēršana 2006.gadā izsauca asu Maskavas kritiku, un daži Krievijas politiķi to dēvēja par nacionālistu propagandu.

Muzejā izstādītas ar Sarkanās armijas iebrukumu saistītas fotogrāfijas, arhīvu filmas, plakāti un dokumenti, spilgti raksturojot padomju līdera Josifa Staļina sankcionētās asiņainās tīrīšanas un gruzīnu cīņu par neatkarību.

Tomēr pats Staļins un PSRS iekšlietu tautas komisārs Lavrentijs Berija bija gruzīni.

Padomju varas iestādes nogalināja aptuveni 80 000 gruzīnu un vēl 400 000 tika deportēti kā tautas ienaidnieki, vēsta muzejs.

"Tas ir ļoti emocionāli, jo tā ir mūsu vēsture," atzīmēja kāda 16 gadus veca skolniece, kas apmeklēja muzeju.

"Man patīk Krievija, un es vēlētos, kaut tā būtu mūsu draugs," viņa piebilda.

Bijušā Gruzijas valdības līdera Noe Žordanijas mazmeita Nikole Žordanija padomju iebrukumu nodēvēja par traģēdiju, jo tas pielika punktu drosmīgam mēģinājumam nodibināt demokrātiju.

"Pēc iebrukuma cilvēki vairākas reizes mēģināja cīnīties, mans vectēvs no Parīzes vadīja veselu sacelšanos, bet cilvēki tika vienkārši noslepkavoti," norādīja Žordanija, kuras vectēvs kopā ar padomju varas gāzto Gruzijas valdību meklēja glābiņu Francijā.

"Es esmu ļoti lepna, un es vēlos, lai pasaule zina, ko viņi izdarīja un kā viņi ziedoja savas dzīvības savai valstij," viņa uzsvēra.

Žordanija uzskata, ka Krievija joprojām iemieso briesmas Gruzijas neatkarībai.

"Ģeopolitiskā situācija Gruzijā 1921.gadā ir līdzīga situācijai šodien, par nelaimi - jā, joprojām pastāv draudi," viņa piebilda.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form