Bijušais Vācijas kanclers un valsts atkalapvienošanās arhitekts Helmuts Kols ceturtdien Norvēģijas plašsaziņas līdzekļos minēts kā viens no ticamākajiem pretendentiem uz šā gada Nobela Miera prēmiju, kuras ieguvējs tiks paziņots piektdien Oslo.

Kā vēsta norvēģu raidsabiedrība NRK, 80 gadus vecais kristīgo demokrātu politiķis ir viens no nedaudzajiem favorītiem prestižā apbalvojuma iegūšanai. Kā citi pretendenti tiek minēti cilvēktiesību aktīvisti no Ķīnas, Krievijas un Afganistānas.

Pērn daudziem par pārsteigumu tika godināts ASV prezidents Baraks Obama, kurš šajā amatā bija pavadījis mazāk par gadu, vadot valsti, kas karoja gan Afganistānā, gan Irākā. Toreiz šī Norvēģijas Nobela prēmijas komitejas izvēle izsauca plašu kritiku.

Iepriekšējā reize, kad Nobela miera prēmija piešķirta vācietim, bija 1971.gadā, godinot politiķi Villiju Brantu par samierināšanās politiku "Ostpolitik" ar komunistiskajām austrumu kaimiņvalstīm.

Un, lai gan šī gada kandidātu vidū kopumā ir 237 cilvēki, novērotāji atklāj, ka izveidots atsevišķs saraksts, kurā iekļauti daži favorīti.

Starp galvenajiem pretendentiem tāpat tiek minēts ieslodzītais ķīniešu rakstnieks un tiesību aktīvists Liu Sjaobo. Ja pie prestižā apbalvojuma tiktu tieši viņš, tā būtu pirmā reize, kad šī prēmija pasniegta ķīnietim.

Ticamāko kandidātu lokā ir arī afgāņu sieviešu tiesību aizstāve Sima Samara, Krievijas cilvēktiesību aktīvistu organizācijas "Memorial" dibinātāja Svetlana Gannuškina, Tibetas garīgais līderis Dalailama, kā arī bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels.

Kols Vācijas kanclera amatā atradās no 1982. līdz 1998.gadam, spēlējot nozīmīgu lomu valsts atkalapvienošanā 1990.gadā.

Līdzās bijušajam Francijas prezidentam Fransuā Miterānam Kols tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem 1992.gadā pieņemtā Māstrihtas līguma autoriem, ar ko tika nodibināta Eiropas Savienība.

Tikmēr Nobela institūta direktors Geirs Lundestads atklājis, ka no Pekinas saņemti brīdinājumi attiecībā uz Lui izvirzīšanu apbalvojumam. Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Fu Jins jūnijā brīdinājis, ka abu valstu attiecības varētu pasliktināties, ja prēmija tiks piešķirta Lui.

Negaidīti iebildumi pret Lui kandidatūru izskanējusi arī no 14 ķīniešu disidentiem, kuri apvienojušies "trimdas komitejā" un atzinuši, ka viņš būtu "nepiemērots apbalvojuma saņemšanai", vēsta laikraksts "The New York Times".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!