Igaunijas parlamentam neizdodas pirmajā kārtā ievēlēt prezidentu

Uz Igaunijas parlamenta ārkārtas sēdi, kurā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, bija ieradušies simt no 101 Igaunijas parlamenta deputāta.

Lai gan šobrīd oficiāli ir reģistrēti tikai divi kandidāti, pavisam par pretendentiem uz prezidenta amatu tiek uzskatīti pieci politiķi.

Domājams, ka vislielākās izredzes ir parlamenta priekšsēdētājam Tomasam Savi, bet par nozīmīgu konkurentu vīņam tiek uzskatīts arī Tartu pilsētas sapulces priekšsēdētājs, bijušais Tartu universitātes rektors Pēters Tulviste. Tomēr ne Reformu partijas izvirzītais Savi, ne Tulviste, kuru par savu kandidātu izraudzījusies reformistu valdības koalīcijas partnere Tēvzemes savienība, nebija kandidāti parlamenta balsojumā pirmdien.

Otrdien parlamenta deputāti balsos otrajā un trešajā kārtā, pirms katras kārtas izvirzot jaunus kandidātus, taču nav domājams, ka arī kādam no viņiem izdosies gūt nepieciešamo divu trešdaļu deputātu atbalstu. Premjera Marta Lāra pārstāvētā Tēvzemes savienība un mērenie otrajā un trešajā kārtā gatavojas atbalstīt Tulvisti, savukārt Reformu partija paziņojusi, ka Savi kandidatūru izvirzīs tikai balsošanai elektoru kolēģijā. Kā piektais prezidenta kandidāts tiek minēts bijušais Augstākās padomes priekšēdētājs Arnolds Rītels, kuru izvirzījusi Tautas savienība.

Tādēļ sagaidāms, ka izšķirošais balsojums notiks 21.septembrī, kad sanāks elektoru kolēģija, kurā bez parlamenta deputātiem tiesības vēlēt prezidentu ir arī 266 vietējo pašvaldību pārstāvjiem. Balsojumam vēlēšanu kolēģijā par izvirzītiem automātiski tiek uzskatīti parlamenta balsojuma trešās kārtas kandidāti, kā arī ir iespējams izvirzīt jaunus kandidātus. Ja neviens no viņiem negūst balsu vairākumu, vēlētāju kolēģijā notiek balsošanas otrā kārta, kurā piedalās tie divi kandidāti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu, un uzvarētājs ir kandidāts, kas iegūst vairākumu balsu.

Pēc Igaunijas konstitūcijas, prezidents ir valsts galva. Viņam ir tiesības noteikt veto likumdošanas aktiem un ierosināt konstitūcijas grozījumus. Prezidents ir bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks un Nacionālās aizsardzības padomes priekšsēdētājs.