Londonā bāzēta izmeklēšanas grupa savākusi un kataloģizējusi pierādījumus par Krievijas militāro iesaisti konfliktā Ukrainas austrumos – konkrēti Ilovajskas kaujas laikā 2014. gada vasarā.
Pierādījumi ietver satelīta attēlus ar Krievijas militārajiem konvojiem Ukrainas teritorijā, kā arī fotogrāfijas ar Krievijas militāro tehniku, tostarp T-72B3 tankiem – šī modeļa kaujas tehnika Ilovajskas kaujas laikā bija tikai un vienīgi Krievijas spēku bruņojumā, un nekad nav bijusi eksportēta uz Ukrainu.
Publiski pieejamajā platformā kataloģizētie notikumi izvietoti kartē un uz laika līnijas.
Projektu izstrādāja pētniecības grupa "Forensic Architecture", kas Ilovajskas un Luhanskas apkārtnē fiksējusi gandrīz 300 Krievijas militārās tehnikas vienības. Identificēšanas darbā izmantotas datortehnoloģijas, lai izanalizētu 2500 stundas garus videoierakstus, kā arī citi brīvpieejas resursi, tostarp žurnālistiskās izmeklēšanas grupas "Bellingcat" atklājumi.
"Forensic Architecture" strādāja Lielbritānijā bāzētā Eiropas Cilvēktiesību aizstāvības centra uzdevumā, kas palīdz 25 ukraiņu brīvprātīgajiem karotājiem no bataljona "Donbass" tiesvedībā pret Krieviju, skaidro "The Guardian".
Šie karotāji bija no 29 vīru lielas grupas, kas nonāca Krievijas bruņoto spēku gūstā, bet vēlāk nodoti prokremliskajiem kaujiniekiem. Vairākus mēnešus ilgajā gūstā karavīri fiziski un garīgi ietekmēti, atņemtas personīgās lietas un bijuši pakļauti piespiedu darbam.
Savāktās liecības iecerēts izmantotas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) procesā.
Krievija par spīti jau virknei iepriekš publiskotu pierādījumu ir noliegusi savu saistību ar karu Ukrainas austrumos, kurā kopš 2014. gada gājuši bojā vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku. Tieši tāpēc liecībām ir jābūt tik "spēcīgām, cik iespējams", skaidro Eiropas Cilvēktiesību aizstāvības centrs.
Ilovajskaas kauja, kas prasīja simtiem kritušo, sākās 2014. gada augustā. Ukrainas armijas un brīvprātīgo vienības, kas līdz tam veiksmīgi attīrīja valsts austrumos no separātistu karotājiem, nonāca pāri robežai pārnākušu Krievijas spēku un vietējo Maskavas atbalstīto kaujinieku ielenkumā.
Daudzi no Ukrainas puses zaudējumiem radās laikā, kad pēc ielenkuma ar Krievijas virsniekiem tika panākta vienošanās par pamieru, taču atkāpšanās laikā Ukrainas vienības tomēr apšaudītas, atgādina "Radio Brīvā Eiropa".
Ukrainas armija paziņoja, ka kaujā krituši 366 karavīri, neskaitot brīvprātīgos. Vēl 158 karavīri tika pasludināti par pazudušiem. Ukrainas parlamenta izmeklēšanas komisija vēlāk nonāca pie secinājuma, ka kaujā varētu būti krituši līdz 1000 ukraiņu karavīru. Par lielajiem zaudējumiem komisija vainoja militāro vadību, kas nav organizējusi pienācīgu aizsardzību un pieņēmusi kļūdainus lēmumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
