Kremlis, visticamāk, ir mobilizējis spēkus no vairākām bijušajās padomju valstīs esošajām Krievijas bāzēm, kas savukārt vājina Maskavas ietekmi šajās teritorijās, vēsta ASV bāzētā domnīca "The Institute for the Study of War" (ISW).
Krievijas bruņotie spēki no bāzes Tadžikistānā, Ukrainā ir izvietojuši aptuveni 1500 karavīru un nākotnē plāno izvietot papildu 600 cilvēku personālu no bāzēm Dušanbē un Boktarā, kas ir Tadžikistānas dienvidu pilsēta. Krievija, iespējams, uz Ukrainu ir pārvietojusi arī aptuveni 300 Tuvanas karavīru no Krievijas gaisa spēku bāzes (Kant) Kirgizstānā.
Spēku izvilkšana no Vidusāzijas valstīm ir nozīmīgs aspekts saistībā ar sadursmēm uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas, norāda ISW.
Tadžikistānas un Kirgizstānas robežsargi 14. septembrī veica apšaudes trijos atsevišķos incidentos, nogalinot vismaz divus cilvēkus. Vardarbības pastiprināšanās starp Vidusāzijas valstīm, kas abas ir Krievijas kontrolētās Kolektīvās drošības līguma organizācijas locekles, seko Azerbaidžānas agresijai pret šīs organizācijas dalībvalsti Armēniju. Maskava jau kara sākumā no Armēnijas pārvietoja 800 cilvēku militāro personālu, lai aizvietotu savus zaudējumus Ukrainā, raksta ISW.
Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
