Izraēla nekad nepiekritīs tam, ka tās teritorijā atgrieztos miljoniem palestīniešu bēgļu, ceturtdien uzsvēra premjerministrs Ehuds Baraks. Ja Palestīnas pašpārvaldes prezidents Jasirs Arafats pieprasa bēgļiem tiesības atgriezties Izraēlā kā daļu no pastāvīgas vienošanās, tad "tas nozīmē, ka viņš nevēlas mieru," brīdināja Baraks intervijā BBC televīzijai.
"[Bēgļu] atgriešanās tiesību pieprasīšana noliek zem jautājuma zīmes pašu Izraēlas eksistenci," sacīja premjerministrs. "Mēs nekad tam nepiekritīsim," viņš piebilda.

Baraks intervijā paziņoja, ka alternatīva mieram ir bezgalīgs vardarbības cikls starp Izraēlu un arābu valstīm.

Bēgļu atgriešanās tiesības, kuras ceturtdien vēlreiz apstiprināja arābu valstu ārlietu ministri sanāksmē Kairā, ir viens no galvenajiem šķēršļiem ilgstoša miera nodrošināšanā starp Izraēlu un palestīniešiem.

Baraks paziņoja, ka bez vienošanās noslēgšanas Izraēlai būtu jāatstāj palestīniešu teritorijas, jāizveido drošības zona gar Jordānas upi un jāveic pasākumi ebreju apmetņu aizsardzībai.

Saskaņā ar ASV prezidenta Bila Klintona miera priekšlikumiem palestīnieši iegūtu suverenitāti pār Tempļa kalna mošeju kompleksu Jeruzālemē, 95 procentiem Jordānas rietumkrasta un visu Gazas sektoru, bet viņiem jāatsakās no 3,7 miljonu bēgļu tiesībām atgriezties Izraēlā, kuru viņi atstāja pēc 1948.gada kara.

Arafats pēc sarunām ar Klintonu ceturtdien paziņoja, ka pieņem ASV plānu ar iebildēm.

Baraks 6.februārī kandidēs premjerministra vēlēšanās, un viņa izredzes uzvarēt var nodrošināt tikai miera vienošanās ar palestīniešiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit