Līdzekļi lielām programmām, kas saistītas ar pētniecību un enerģētiku, tiks palielināti par vairāk nekā 12%, arī nauda kohēzijas politikai tiks palielināta, paredzot, ka 12 jaunās ES dalībvalstis saņems 52% no kohēzijas fondiem un struktūrfondiem.
Palielinājumi paredzēti visās budžeta pozīcijās, sasniedzot kopsummā 138,6 miljardus eiro (97,4 miljardus latu) saistībās un 122,3 miljardus eiro (86 miljardus latu) maksājumos.
Iesniedzot priekšlikumu, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks administratīvajās lietās, revīzijas un krāpšanas apkarošanas jautājumos Sīms Kallass teica: "Šī budžeta mērķis ir pasākumi, kas palīdzētu novērst vēl straujāku kritumu. Seši miljardi eiro tiks piešķirti pētniecībai un inovācijām, bet aptuveni deviņi miljoni iedzīvotāju gūs atbalstu ar Eiropas sociālā fonda starpniecību."
ES galvenā prioritāte būs 62 miljardu eiro (43,6 miljardu latu) novirzīšana projektiem, lai saglabātu esošās darbavietas un radītu jaunas, kā arī palīdzētu uzņēmumiem un atjaunotu konkurētspēju. Eiropas transporta un enerģētikas tīkli saņems par 12,7% vairāk finansējuma nekā 2009. gadā (1,08 miljardi eiro/760 miljoni latu), bet Konkurētspējas un jauninājumu programmas finansējums pieaugs par 3,3% (500 miljoni eiro/350 miljoni latu).
2010. gads Eiropā būs nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas gads ar gandrīz 20 miljonu eiro (14 miljonu latu) lielu budžetu, un visām dalībvalstīm ir paredzēta virkne iniciatīvu. ES galvenais satelītnavigācijas projekts "Galileo" otrajā gadā saņems papildu 8% finansējumu (900 miljoni eiro/630 miljoni latu).
Turpinās tendence pakāpeniski palielināt finansējumu dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. un 2007. gadā (ES-12). Pirmo reizi ES-12 valstis saņems vislielāko ES kohēzijas fonda un struktūrfondu daļu (52%). Atbalsts lauksaimniecībai šajos reģionos arī pieaugs, kas radīs pozitīvu ietekmi, jo ES-12 valstis pašreiz saņem gandrīz 20%, sasniedzot 11 miljardus eiro (7,7 miljardu latu) lielu atbalstu lauksaimniecībai.
Pateicoties Kopējai lauksaimniecības politikai, kopīgajam tirgum un augstākām tirgus cenām, lauksaimnieku ienākumi ES-12 valstīs ir par 47% augstāki nekā pirms pievienošanās ES blokam.
Finansējums dabas resursiem 27 ES dalībvalstīs veido 59 miljardus eiro (41,5 miljardus latu), un tā ietvaros izdevumi videi un lauku attīstībai pieaugs par gandrīz 2,5%, sasniedzot gandrīz 15 miljardus eiro (10,5 miljardus latu).
2010. gadā ES turpinās savus centienus palīdzēt nabadzīgākām valstīm un saglabāt stingru nostāju pasaulē tā, lai tā varētu risināt tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas, nodrošinātība ar pārtiku un globalizācija.
ES palīdzība jaunattīstības valstīm, kas tiek virzīta ar attīstības sadarbības instrumenta starpniecību, pieaugs par 1,7%, sasniedzot 2,4 miljardus eiro (1,7 miljardus latu). Pirmsiestāšanās palīdzība palielināsies par gandrīz 5%, sasniedzot 1,6 miljardus eiro (1,1 miljardu latu). Savukārt finansējums ES Kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP) palielināsies par 16% (līdz 282 miljoniem eiro/198 miljoniem latu). Pārtikas atbalsta mehānisma viena miljarda eiro pēdējā daļa arī tiks finansēta 2010. gada budžetā (170 miljoni eiro/119,5 miljoni latu).
Projekti noziedzības un terorisma apkarošanai un migrācijas plūsmu pārvaldībai būs tā budžeta daļa, kurai tiks piešķirts vislielākais palielinājums tēriņiem (saskaņā ar ES septiņu gadu finanšu programmu), pieaugot par 13,5% līdz gandrīz vienam miljardam eiro (700 miljoniem latu).
Visu ES iestāžu administratīvie tēriņi pieaugs mēreni - par 2,1%.
ES budžeta galīgā pieņemšana notiks Eiropas Parlamenta plenārsēdes laikā šī gada decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
