Janvārī rekordu sasniedza zelta cenas un pirmo reizi izskanēja ziņas par ASV ekonomikas nonākšanu recesijā.
Zelta un platīna cenu rekords
janvārī bija galvenokārt skaidrojams ar augstajām naftas cenām, ASV dolāra vājo kursu un ģeopolitiskajiem saspīlējumiem.

ASV banka "Merrill Lynch" paziņojusi par ASV ekonomikas nonākšanu recesijā, norādot, ka janvāra sākumā publiskotie ASV darba tirgus dati, kas izraisīja akciju kritumu visā pasaulē, apstiprina, ka ASV ekonomikā sācies pirmais recesijas mēnesis. Taču citas bankas, piemēram, "Lehman Brothers" šim apgalvojums nepiekrita. "Merrill Lynch" savukārt pauda uzskatu, ka nodarbinātības dati, kas decembrī parāda bezdarba līmeņa palielināšanos līdz 5%, ir kopainas pēdējā sastāvdaļa. Banka norādīja, ka saskaņā ar tās analīzi recesija vairs nav prognoze, bet gan šodienas realitāte.

Vēlēšanās Gruzijā uzvarējis līdzšinējais prezidents Mihails Saakašvili. Gruzijas opozīcija atteicās atzīt vēlēšanu rezultātus un apsūdzēja amatpersonas rezultātu viltošanā. Reizē ar vēlēšanām notika nesaistošs referendums par Gruzijas iestāšanos NATO. Par Gruzijas dalību militārajā aliansē nobalsoja 72,5% iedzīvotāju.

Savukārt Itālijā bija spiests atkāpties premjerministrs Romano Prodi, jo neizturēja uzticības balsojumu parlamentā.

Janvārī ANO Drošības padome vienojās par jauno rezolūciju pret Irānu, saistībā ar tās īstenoto kodolprogrammu. Rezolūcijas saturs netika atklāts, taču tika uzskatīts, ka tās mērķis ir sankciju pastiprināšana pret Irānu, lai piespiestu to atteikties no kodolprogrammas. Irāna gan noliedza jebkādu jaunu ANO Drošības padomes rezolūciju ietekmi un turpināja apgalvot, ka tās kodolprogrammai esot miermīlīgs raksturs un tā esot paredzēta tikai enerģijas piegādei iedzīvotājiem, kuru kļūst aizvien vairāk._a?a=20073387

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu janvārī nācis klajā ar
visaptverošu globālās sasilšanas apkarošanas plānu
. Eiropas Savienība (ES) vēlas līdz 2020. gadam par 20% samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju palielināt atjaunojamo enerģijas avotu - biomasas, vēja un saules enerģijas - izmantošanu līdz 20% no kopējās saražotās enerģijas. Tomēr EK plānu vēl pirms tā izklāstīšanas jau asi kritizējušas faktiski visas iesaistītās puses, jo tas negatīvi ietekmēs enerģiju daudz patērējošas rūpniecības. Saskaņā ar ES emisiju tirdzniecības shēmu, kas beigs pastāvēt 2012. gadā, gandrīz 12 000 enerģiju intensīvi patērējošas rūpnīcas var pirkt vai iegādāties atļaujas izmest atmosfērā oglekļa dioksīdu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!