Jāturpina Kosovas un Serbijas teritoriju apmaiņu diskusijas, mudina ES komisārs
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Ideju par teritoriju apmaiņu Serbijas un Kosovas starpā nevajadzētu pilnībā noraidīt, neraugoties uz saistībā ar šo ideju reģionā un citviet pasaulē paustajām bažām, uzskata Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību komisārs Johanness Hāns.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Šajā brīdī mums vajadzētu ļaut abām pusēm diskutēt par šo un citām idejām un ar ES atbalstu risināt par tām sarunas," pirms Briseles piektdienas sarunām vācu laikrakstam "Die Welt" sacīja komisārs. Komisārs atzina, ka saprot, ka šis ir emocionāls jautājums, tomēr noraidīja bažas, ka robežu maiņa varētu novest pie etniskās pārgrupēšanās. "Tas nenotiks," sacīja komisārs, kurš ir atbildīgs arī par ES paplašināšanās sarunām.

Viņš pauda pārliecību, ka "Serbijas un Kosovas valdības rīkosies atbildīgi", uzsverot, ka starptautisku atbalstu gūs vienīgi tāda vienošanās, kas atbildīs reģionālajām prasībām un virzīs uz lielāku stabilitāti visā reģionā.

Serbijas un Kosovas prezidenti piektdien atsāk sarunas par abu valstu attiecību normalizāciju, cerot panākt galīgo vienošanos līdz 2019. gadam. Starpniecību sarunās starp Belgradu un Prištinu uzņēmusies ES, kas piedāvājusi abām valstīm dalību blokā, ja tās pārvarēs starp tām pastāvošās domstarpības.

Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008. gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.

Ar ES starpniecību Serbija un Kosova 2013. gadā noslēdz vispārējo vienošanos par attiecību normalizāciju, tomēr abas puses apsūdz viena otru tās svarīgāko noteikumu neievērošanā. Joprojām pastāv nopietnas domstarpības gan enerģētikas, gan izglītības, gan Kosovā dzīvojošo serbu minoritātes tiesību jautājumos.

Lai rastu izeju no strupceļa Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs nesen nāca klajā ar ideju par teritoriju apmaiņu, Serbijai pievienojot pamatā serbu apdzīvoto Ziemeļkosovu un Prištinai apmaiņā saņemot pamatā albāņu apdzīvotās teritorijas Serbijas dienvidos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Kosova Krievija NATO Serbija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form