Kā Erdogana deklamēts dzejolis izsauca trauksmi Irānā
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Azerbaidžāna nebija vienīgā uzvarētāja Kalnu Karabahas karā. Svinībās Baku 10. decembrī prominenta loma bija atvēlēta arī Turcijas prezidentam Radžepam Tajipam Erdoganam, kura klātienes sveiciens brālīgās nācijas pārstāvjiem radījis bažas citai reģionālajai lielvarai Irānai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Erdogans līdzās Azerbaidžānas Bruņoto spēku parādei, kurā gar estakādi tika vesti gan sadragāti armēņu militārie transportlīdzekļi, gan Turcijas ražotie droni, kuri tos iznīcināja, uzrunāja azerbaidžāņus, cita starpā citējot kādu dzejoli. Viņš sveicienam izvēlējās 20. gadsimta padomju azerbaidžāņu dzejnieka Bahtijara Vahabzades rindas par visu abpus Aras upei dzīvojošo azerbaidžāņu apvienošanos.

Pirmkārt, dzejolis un paša Erdogana klātbūtne apliecināja viņa siltās jūtas un ciešās saiknes ar turkiem radniecīgo tjurku saimes tautu. Lai gan Irāna centās ieņemt neitrālu stāju Kalnu Karabahas karā, tās amatpersonas vairākkārt pauda skeptiskus komentārus par Turcijas militārās klātbūtnes palielināšanos tās kaimiņvalstī.

Otrkārt, dzejolī minētā Aras upe mūsdienās ir Azerbaidžānas un Irānas robeža. "Viņi sadalīja Aras upi un piepildīja to akmeņiem un drātīm. Es nebūšu no tevis nošķirts. Viņi mūs ir nošķīruši ar spēku," dzejoļa rindas deklamēja Erdogans. Attiecīgi abpus tai dzīvojošo azerbaidžāņu apvienošana nozīmētu Irānas sadalīšanu, bet šāds reģionālās lielvaras līdera izteikums Irānā tika uztverts kā Irānas suverenitātes apšaubījums un netieši draudi.

Irāna ir multietniska valsts, kurā azerbaidžāņi ir vairākumā plašā valsts ziemeļrietumu daļā – Rietumazerbaidžānas, Austrumazerbaidžānas, Zandžānas un Ardabīlas provincēs. Turklāt Irānā Azerbaidžāņu ir pat skaitliski vairāk nekā Azerbaidžānā – aptuveni 15 miljoni iepretim aptuveni 10 miljoniem – un veido gandrīz piektdaļu no visiem Irānas iedzīvotājiem.

Turcijas speciālo uzdevumu vienība maršē Baku pirms uzvarai veltītās parādes:


Reaģējot uz Turcijas līdera dzejoļa citātu, Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs paziņoja, ka Azerbaidžāna ir "ar varu nodalīta no tās tēvzemes Irānas". "Neviens nevar runāt par mūsu mīļo Azerbaidžānu," Zarifs tvītoja. No Irānas sekoja arī diplomātisks brīdinājumi – tika izsaukts Turcijas vēstnieks, norādot, ka Erdogana izteikumi vērtējami kā nepieļaujama iejaukšanās, bet 13. decembrī parlaments simboliski balsojumā apstiprināja Turcijas līdera izteikumu nosodīšanu. Savukārt pārsvarā azerbaidžāņu apdzīvotajā Tabrizā, kas ir lielākā pilsēta reģionā, pat organizēti protesti.

Strīds par azerbaidžāņu zemju sadalījumu ir sens. 19. gadsimta sākumā Irāna jeb Kādžāru Persija divos karos ar Krievijas impēriju zaudēja plašu teritoriju, kurā ietilpst mūsdienu Azerbaidžāna, Armēnija un Gruzijas austrumi. Aras upe par robežu, kas sadala azerbaidžāņus starp Persiju un Krievijas impēriju tika parakstīts 1828. gada 21. februārī.

Parāde 10. decembrī:


Azerbaidžānas nacionālisti izsenis lolo ideju par apvienošanos ar "Dienvidu Azerbaidžānu". Tas ir Staļina laika padomju vēsturnieku radīts koncepts, jo vēsturiski tādas vienotas politiskas pārvaldes azerbaidžāņu zemēm nav bijis, tomēr tas izrādījies dzīvotspējīgs arī mūsdienās. Azerbaidžānas prezidents Abulfazs Elčibejs 1992. gadā pat solīja doties uz Tabrizu, bet tagadējā prezidenta Ilhama tēvs Heidars Alijevs retoriku pieklusināja.

Arī tagad, pēc uzvaras parādes, valsts mediji Erdogana deklamēto dzejoli pat nepieminēja. Tikmēr Turcijas bruņojuma klātbūtne papildināta ar Erdogana izteikumiem Irānā vairojušas bažas par Turcijas nodomiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Azerbaidžāna Irāna Kalnu Karabaha Turcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form