Ukrainas bruņotie spēki 9.jūnijā, veicot precīzu triecienu pret vagneriešu grupas bāzi Kadijivkā, nogalināja aptuveni 50-200 algotņu un iznīcināja ieroču noliktavu. Pirms šī uzbrukuma veikšanas notika sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri palīdzēja identificēt algotņus un to atrašanās vietu, skaidro medijs "The Kyiv Independent".
Krievijas privātās un militārās kompānijas "Vagner" algotņi, pēc Kremļa lūguma, darbojas visā pasaulē. Uz Ukrainas austrumiem vagnerieši tika sūtīti Maskavas militāro "smago zaudējumu dēļ", 28. martā ziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
"Es biju viens no pirmajiem, kas uzzināja, ka viņi ir ieradušies un atrodas vietējā stadionā," medijam "The Kyiv Independent", stāstīja kāds Kadijivkas iedzīvotājs. Pēdējos astoņus gadus šis ukrainis dzīvo Krievijas okupētajā pilsētā. Viņš ir sadarbojies ar Ukrainas varas iestādēm, pastāvīgi sniedzot tām izlūkošanas informāciju.
Medijs "The Kyiv Independent" ir apkopojis 9.jūnija uzbrukuma notikumus, pamatojoties uz sarunām, ar vietējiem civiliedzīvotājiem un avotiem izlūkošanas aģentūrās.
Kā notiek "Vagner" algotņu identificēšana un informācijas pārbaude
Daži ukraiņi, kas palikuši Krievijas okupētajās teritorijās, ir palīdzējuši identificēt Krievijas karaspēku, ekipējumu, bāzes un noliktavas, aģentūrai "Kyiv Independent" pastāstīja Ukrainas speciālo operāciju spēku pārstāvis Antons. (vārds ir mainīts, lai sargātu personas identitāti.)
Ar vietējo iedzīvotāju starpniecību izlūkdienesta darbinieki maijā uzzināja par "Vagner" algotņiem, kas bija izvietoti Kadijivkā, sporta zālē un stadionā.
"Bez iedzīvotājiem uzbrukums nebūtu bijis iespējams," sacīja Antons. "Saziņa vienmēr notiek dažādos veidos. Viens informators var nodot ziņu tūlīt, cits pēc divām nedēļām. Tas bieži vien ir iespējas un veiksmes jautājums," skaidro speciālo operāciju spēku pārstāvis.
Pēc tam, kad informācija ir nodota, pastāv vairāki tās pārbaudes posmi, kas parasti ietver dažādas izlūkošanas metodes. Piemēram, Antona uzdevums ir saņemt padomus no vietējiem, pārbaudīt un nodot tos citai vienībai, kas pēc tam atkārto pārbaudi.
Pēc pārbaudes tiek veikts uzbrukuma riska novērtējums, pēc kura tiek pieņemts galīgais lēmums par turpmāko rīcību.
"Viens no riskiem var būt, piemēram, ka krievu grupa iekārtojas dzīvokļu ēkas zemākajā stāvā, bet augšējos stāvos dzīvo civiliedzīvotāji. Krievi to dara bieži, izmantojot civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu. Viņi var iekārtoties arī starp bērnudārzu un skolu vai kādā no tām," stāsta Antons.
Toreiz algotņi Kadijivkā bija iekārtojušies pie stadiona kādā dzīvojamā rajonā.
Mērķis nekad netiek iznīcināts dienu pēc informācijas nodošanas. Lai sarīkotu uzbrukumu bāzei Kadijivkā, sagatavošanās ilga apmēram divas nedēļas – no informācijas saņemšanas maijā līdz uzbrukumam 9. jūnijā.
Šajā laikā vietējie iedzīvotāji nepārtraukti pārbaudīja, vai algotņi turpina apdzīvot ēku. Daudzi vietējie zinājuši, ka "Vagner" grupa izvietojusies pilsētā. "Algotņi nezina, kā turēt muti ciet. Viņi paši gāja apkārt un stādījās priekšā kā "orķestris" vai "muzikanti", " medijam "The Kyiv Independent" stāsta kāds iedzīvotājs.
Vietējie iedzīvotāji noskaidroja, kur dzīvo algotņi: lielā sporta zālē pie stadiona telpām. Zem stadiona tribīnēm algotņi ierīkoja munīcijas noliktavu, kuru apsargāja četri vai pieci sargi, kas bieži mainījās. Video no vietnes, ko publicējuši Krievijas propagandisti pēc tam, kad Ukraina tai trāpīja, apstiprina iedzīvotāju aprakstu par vietu.
"Kopumā bija apmēram 300 līdz 400 algotņu. Ir grūti pateikt precīzu skaitli. Es domāju, ka viņi paši pat nezina, cik daudzi no viņiem bija pilsētā, " saka Antons.
9.jūnija veiksmīgais uzbrukums
Ukrainas spēki 9. jūnijā agri no rīta algotņu ieņemto teritoriju iznīcināja. Uzbrukuma vietu pārņēma krievu virsnieki, tādēļ bija grūti pārbaudīt informāciju par upuru skaitu. Speciālo operāciju spēku pārstāvis pauž, ka bojā gājušo skaits varētu sasniegt 250 algotņus, tomēr šis skaitlis dažādos avotos variē.
Pēdējais ukraiņu veiktais uzbrukums Kadijivkā notika 14. jūlijā, kad saskaņā ar Krievijas doto informāciju Ukraina izmantoja moderno raķešu sistēmu "HIMARS". Rezultātā aizdegās okupantu munīcijas noliktava.
Rietumu nodrošinātās jaunās tālās darbības rādiusa raķešu sistēmas ievērojami samazina Krievijas karaspēka iespējas veikt uzbrukumus un apšaudīt Ukrainas teritoriju, raksta medijs. Tikmēr Ukrainas iedzīvotāji turpina izrādīt savu pretestību, palīdzot Ukrainai tālu aiz frontes līnijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
