Kādēļ Meksika nespēj uzvarēt karā pret narkotikām

Pirms vairāk nekā desmit gadiem toreizējais Meksikas prezidents Felipe Kalderons pieteica karu narkotiku karteļiem, uzsākot jaunu posmu cīņā pret noziedzīgajiem grupējumiem. Tomēr gan Kalderons, gan viņa pēcteči prezidenta amatā nevar lepoties ar milzīgiem panākumiem karteļu darbību un ietekmes samazināšanā. Narkotiku tirdzniecība, vardarbība, korupcija un virkne citu ar karteļiem saistīto problēmu joprojām nomoka Meksikas sociālpolitisko ikdienu.

Sniedzam ieskatu par lielākajiem narkotiku karteļiem, kuri darbojas Meksikā, kā arī skaidrojam, kādēļ cīņa pret tiem ir tik smaga un sarežģīta.

Būtisks elements, kurš gan vēsturiski, gan arī mūsdienās palīdz karteļiem būt tik ietekmīgiem, ir korupcija Meksikā. Karteļi ar narkotiku tirdzniecībā iegūtajiem līdzekļiem piekukuļo tiesnešus, policijas darbiniekus un citas amatpersonas. ASV valdība lēš, ka karteļi katru gadu kukuļiem tērē vairākus desmitus miljardu dolāru.

Karteļi un to darbības Meksikā radīja problēmas vēl ilgi pirms prezidenta Kalderona uzsāktā “kara pret narkotikām”.

“Concil on Foreign Relations” (CFR) 2011. gada ziņojumā teikts, ka karteļi savu ietekmi attīstīja laikā, kad Meksikā valdīja Institucionālā revolucionārā partija (PRI). Noziedzīgie grupējumi PRI valdīšanas periodā izveidoja “korupcijas tīklu, kas nodrošināja izplatīšanas tiesības, piekļuvi tirgum un pat oficiālu valdības aizsardzību narkotiku tirgotājiem apmaiņā pret ienesīgiem kukuļiem”.

PRI varas periods noslēdzās 2000. gadā, kad par prezidentu tika ievēlēts Vinsente Fokss no Nacionālās rīcības partijas. Lai saglabātu savu ietekmi, karteļi aktivizējās, īstenojot vardarbīgus uzbrukumus pret valdību.