Foto: Reuters/Scanpix

Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons ceturtdien paziņoja par jauniem pasākumiem, kā cīnīties pret masu nekārtībām, kas jau vairākas dienas plosās valstī, un atzina, ka apsvēris arī armijas izmantošanu vardarbības pārtraukšanai.

Policijas papildspēku piesaiste un spēcīgais lietus ceturtdienas naktī novērsa, ka jau piekto nakti pēc kārtas Londonā turpinās nekārtības, Kamerons teica uzrunā parlamenta deputātiem, kas bija sanākuši uz ārkārtas sēdi.

Viņš atzina, ka devis policijai papildu pilnvaras, ļaujot pavēlēt jauniešiem noņemt sejas aizsegus. Premjers norādīja, ka ikviens, kura īpašums nekārtībās bojāts, saņems kompensāciju. Kopš sestdienas nekārtībās aizdedzinātas desmitiem ēku Londonā un citās Lielbritānijas pilsētās, četri cilvēki gājuši bojā.

"Mēs neļausim dažiem vardarbīgi noskaņotajiem mūs uzveikt," teica Lielbritānijas premjers.

"Mums ir jāparāda pasaulei, kas ir mūs vērojusi, neslēpjot pārbīli, ka vardarbīgie cilvēki, kas redzami mūsu ielās, nekādā veidā nepārstāv mūsu valsti, nedz arī mūsu jaunatni," klāstīja Kamerons, uzsverot, ka pirms nākamajā vasarā gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm Lielbritānijai sevi pasaulei jāparāda no labākās puses.

Kamerons pārtrauca atvaļinājumu un sākotnēji norādīja, ka nekārtības izvērsās plašumā, jo ielās bija par maz policistu, kas turklāt vēl pret notiekošo izturējās kā pret sabiedriskās kārtības traucēšanu nevis krimināli sodāmu vardarbību.

Ceturtdien viņš pirmo reizi atzina, ka viņš ar augsta ranga drošības amatpersonām ir apsvēris iespēju aicināt palīgā armiju un ierosinājis noteikt komandantstundu. Kamerons gan uzsvēra, ka tas nenotiks ne šodien, ne rīt, vien viņš apsverot visas iespējas, ja šādi pasākumi būs nepieciešami. Kā viena no iespējām nekārtību novēršanai tiek apsvērta arī iespēja ierobežot sociālo tīklu internetā izmantošanu.

Lielbritānijas premjerministrs atkārtoja, ka policijai ir ļauts izmantot ūdensmetējus un gumijas lodes.

Konservatīvās partijas līderis Kamerons, kura vadītā valdība veic stingrus taupības pasākumus, uzrunā noliedza, ka nekārtības ir nabadzības mākto cilvēku izmisuma izpausmes. Viņš uzsvēra, ka nekārtību mērķis "nav politika vai protests, tas ir vienkārši zagšana".

Nekārtības izcēlās pēc tam, kad 6.augustā pie policijas ēkas Londonas Totenemas rajonā notika mierīga protesta akcija pret to, ka 4.augustā apšaudē ar policiju gāja bojā kāds vīrietis, taču pēc tam vairāki simti cilvēki sāka demolēt un dedzināt ēkas un transportlīdzekļus un izlaupīt veikalus. Daudzi apšauba versiju, ka jaunais vīrietis apdraudēja policiju, kas tiek skaidrots kā apšaudes iemesls.

Tūkstošiem cilvēki demolēja un dedzināja ēkas un transportlīdzekļus un izlaupīja veikalus, nemieriem no Totenemas pārsviežoties uz citiem Londonas rajoniem un arī citām Anglijas pilsētām.

Lielbritānijas tiesas strādāja visu nakti, lai izskatītu lietas pret vairāk nekā 1200 cilvēkiem, kas aizturēti nekārtību laikā. Ceturtdien vairākiem no viņiem piespriesti cietumsodi, bet daudzi atbrīvoti pret drošības naudu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!