Itālijas vidienē divu Apenīnu masīva ieleju krustpunktā straujās Velino upes krastā atrodas gleznainā Antrodoko pilsētiņa. No tās paveras skats uz Džiano kalna nogāzi, kurā jau 80 gadus zaļo trīs burtu kombinācija 'DVX' jeb agrākā diktatora Benito Musolīni tituls duče latīņu valodā.
Precīzo 20 000 priežu stādījumu 1938. un 1939. gadā veidojuši Mežniecības akadēmijas audzēkņi, kā arī no apkārtnes skolām piesaistītie jaunieši. Mūsdienās tas uzskatāms par vienu no ievērojamākajiem joprojām saglabātajiem pieminekļiem fašistiskajam režīmam, atzīmē portāls "Politico". Tas ilgstoši bijis par pamatu karstām diskusijām, taču tā arī visus šos gadus saglabāts neskarts.
Pērn gan mežs piedzīvoja negaidītas pārmaiņas. Kāds atpūtnieks Džiano kalnā gatavojis ēdienu, nejauši aizdedzinot izkaltušo zālienu. Liesmas karstajā un vējainajā laikā strauji izpletušās, drīz apņemot arī daļu no vēsturiskā priežu stādījuma. Daļa astoņus hektārus lielā meža masīva ugunsgrēkā tika nopostīta, un trīs burtu uzraksts, lai gan salasāms, bija bojāts, raisot diskusijas, vai nepieciešama meža atjaunošana, raksta "The Conversation".
Daļa iedzīvotāju un politiķu uzstājuši, ka "fašistu mežu" vajadzētu nocirst, vai pat tieši pretēji – kalnu apmežot tā, lai tajā vairs nebūtu salasāmi atsevišķi burti. Tomēr vairāk bijuši tādi, kas vēlas šo dabas pieminekli saglabāt. Par to iestājusies arī politiķe un dučes mazmeita Alesandra Musolīni. Savukārt aģentūra ANSA šī gada februāra sākumā ziņoja, ka mežs jau esot atjaunots. To vienā dienā paveikuši aptuveni 200 galēji labējā grupējuma "Casa Pound" brīvprātīgie, izdegušajos meža gabalos sastādot ap 1000 jaunu priedīšu.
Šāds iznākums sakrīt ar galēji labējo politisko spēku popularitātes pieauguma tendenci Itālijā kopumā. Arī pašā Antrodoko pilsētā, kuras iedzīvotāji tradicionāli atbalstījuši labēji centriskos spēkus, pēdējo gadu laikā nacionālisti kļuvuši ievērojami spēcīgāki, un pēdējās vēlēšanās lielāko balsu skaitu šajā Itālijas centrālās daļas pilsētiņā savāca tradicionāli ziemeļos populārā izteikti labējā "Līga", atzīmē "Politico".
Galēji labējo spēku popularitāte galvenokārt palielinājusies ekonomiskās krīzes dēļ, kas pēdējos desmit gados novedis pie vairāku vietējo uzņēmumu slēgšanas un bezdarba līmeņa izaugšanas līdz 15%. Turklāt šo apvidu smagi skāra 2016. gada zemestrīce, un gandrīz 300 mājas joprojām nav apdzīvojamas.
Savukārt labējās partijas vēlēšanu kampaņās koncentrējās tieši uz ekonomiskajām problēmām un imigrācijas jautājumiem, kas nereti tika sasaistīti vienā.
Lai gan Antrodoko nav migrantu uzņemšanas centru un ikdienā ielās sastopami vien daži ieceļotāji, "Līgas" solījums īstenot "masu tīrīšanu", deportējot 600 000 imigrantu, arī šeit radis lielu atbalstu, raksta medijs. Turklāt priekšvēlēšanu laikā ekonomikas problēmu nomocītās pilsētiņas vēlētājiem īpašais mežs tika pat piedāvāts kā ēsma - dažādu partiju politiķi solīja tūristu autobusu organizēšanu no 100 kilometrus attālās Romas, kas veicināšot ekonomisko attīstību.
Lai gan mežs ir pretrunīgi vērtēts gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku, līdzās labējo vēlmei ar tā saglabāšanu godināt fašistu idejas, Itālijā nostiprinājies arī viedoklis, ka diktatoru valdīšanas laika liecību saglabāšana iezīmē valsts briedumu, kā arī kalpo kā svarīgs vēstures liecinieks.
Mežu līdz šim ieteikuši saglabāt vides aktīvisti. Galu galā tā stādīšana savulaik ieplānota ne Musolīni dēļ, bet gan lai novērstu zemes noslīdējumus un stabilizētu kalna nogāzi pret izskalojumiem. Tam par apliecinājumu ir arī pērn divas zemes nobrukuma skartas ēkas, kuras dubļu lavīna sagrāva īsi pēc postošā meža ugunsgrēka. Šī iemesla dēļ 'fašistu meža' atjaunošanai jau tuvākajā nākotnē tiek pieļauta pat Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaiste, 'Politico' norādījis pilsētas mērs Alberto Gujerjeri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
