Nekārtības sākās pēc tam, kad piektdien apšaudē ar valdības spēkiem gāja bojā 22 gadus vecais Kašmiras lielākā nemiernieku grupējuma "Hizbul Mujahideen" komandieris.
Protestētāju savaldīšanai policija izmantoja spēku, ko Pakistānas premjerministrs Navazs Šarifs nosodīja kā pārmērīgu un pretlikumīgu. Šarifs arī pauda nopietnas bažas par Kašmiras līderu turēšanu apcietinājumā un aicināja Indiju ievērot cilvēktiesības.
Daļu Kašmiras, kur vairums iedzīvotāju ir musulmaņi, kontrolē Indija, daļu - Pakistāna, bet kā Deli, tā Islamabada pretendē uz visu Kašmiras teritoriju.
Reģionā izvietoti simtiem tūkstoši Indijas karavīru, padarot Kašmiru par vienu no militarizētākajām zonām pasaulē. Kopš 1989.gada pret Indijas spēkiem Kašmirā cīnās vairāki desmiti nemiernieku grupējumu, kas vēlas panākt reģiona neatkarību vai apvienošanos ar Pakistānu. Aplēsts, ka vardarbībā dzīvību zaudējuši gandrīz 44 000 cilvēku.
Šie ir lielākie civilie nemieri Kašmirā kopš 2010. gada, kad izcēlās masu protesti pret Indijas varu.
Visos desmit Kašmiras ielejas apgabalos noteikta komandantstunda. Slēgti veikali, bankas, skolas un valdības iestādes. Pilsētu ielās un ciematos patrulē karavīri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
