Lai gan nav skaidri zināms, kurš ir šīs ieceres autors, priekšlikums jau guvis plašu atspoguļojumu valsts medijos un uzņēmējdarbības līderu atbalstu.
Ja referendums tiešām tiks rīkots un vēlētāji atbalstīs prezidenta palikšanu amatā, 2012.gadā plānotās prezidenta vēlēšanas nenotiks un Nazarbajevs varēs turpināt savu darbu līdz 2020.gada 6.decembrim.
Pēdējās prezidenta vēlēšanas Kazahstānā notika 2005.gadā, kad Nazarbajevs tika pārvēlēts uz septiņiem gadiem.
"Petīcija un lūguma iesniedzēju grupas sastāvs pilnībā atbilst likumam "Par referendumiem"," žurnālistiem apliecināja komisijas vadītājs.
Lai referendums varētu notikt, visā valsts teritorijā jāsavāc 200 000 vēlētāju parakstu.
Izskanējusi informācija, ka ar aicinājumu rīkot referendumu nācis klajā Semipalatinskas universitātes rektors Erlans Sidikovs, kurš uzskata, ka nepieciešamos parakstus iespējams savākt līdz 10.janvārim.
"Kā liecina globālā pieredze, ir daudz lētāk rīkot referendumu, nekā vēlēšanas," norāda idejas autors.
Tikmēr Kazahstānas opozīcija šādu ieceri nosoda.
"Mēs atbalstām godīgas, konkurētspējīgas un brīvas vēlēšanas," sacīja opozīcijas partijas "Azat" līderis Bulats Abilovs. "Nedrīkst pārkāpt pilsoņu tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem. Mēs uzskatām, ka ir nepieņemami Kazahstānā nodibināt nemainīgas varas sistēmu."
Nazarbajevs ir neatkarīgās Kazahstānas pirmais prezidents. Kopš 1991.gada, kad republika ieguva suverenitāti, viņš vairākas reizes uzvarēja atklātās un tiešās valsts vadītāja vēlēšanās (pēdējo reizi - 2005.gada decembrī). 1995.gadā viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts visas republikas referendumā.
2007.gadā parlaments piešķīra viņam kā pirmajam valsts prezidentam tiesības kandidēt uz augstāko valsts amatu neierobežotu skaitu reižu. Pašlaik Kazahstānas prezidenta pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, bet no 2012.gada tas tiks ierobežots līdz pieciem gadiem.
Šā gada jūnijā Kazahstānā stājās spēkā likums, kas piešķir Nazarbajevam "nācijas līdera" ("elbasi") statusu, kas viņam nodrošina papildu pilnvaras un aizsardzību. Turklāt prezidents atteicās parakstīt šo likumu, norādot, ka visas nepieciešamās pilnvaras un viņa neaizskaramības garantijas jau esot paredzētas konstitūcijā un citos likumos.
Tādējādi Kazahstānā pirmo reizi stājās spēkā likums, kuru parakstījis nevis valsts galva, bet gan palātu spīkeri un valdības vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
