No 1907. līdz 1909. gadam Vācijas impēriju pāršalca vairāki skandāli – "atmaskojoši" žurnālistu raksti un tiesas procesi, kas vedināja domāt, ka Vācijas kanclers Bernhards fon Bīlovs un ķeizars Vilhelms II ir izveidojuši augstu stāvošu homoseksuālu vīriešu draugu loku, kas kopā lemj par impērijas likteni. Homoseksualitāte Vācijā tobrīd bija sodāma, skandāls beidzās ar vairāku augstu amatpersonu atkāpšanos no amata, sešu armijas virsnieku pašnāvību, kā arī pie varas Vācijā nonāca daudz agresīvāki politiķi. Vairāki vēsturnieki šo skandālu min kā vienu no netiešajiem 1. pasaules kara iemesliem.

Skandāla cēlonis bija tīri politisks. 1890. gadā jaunais Vācijas ķeizars Vilhelms II piespieda atkāpties ietekmīgo Vācu Impērijas pirmo kancleru Oto fon Bismarku, kurš bija apvienojis vācu zemes, kā arī, iegūstot kolonijas Āzijā un Āfrikā, nostiprinājis koloniālās impērijas statusu. Vilhelms II atšķirībā no iepriekšējiem Vācijas ķeizariem pats vēlējās aktīvi iesaistīties valsts pārvaldē, un tas, protams, vairākus politiskos spēkus neapmierināja. Vienlaicīgi Vācija sāka zaudēt uz starptautiskās skatuves, piemēram, atdodot savas kolonijas Ziemeļāfrikā. Par ķeizara favorītu kļuva antiimperiālists grāfs Filips fon Eilenburgs, diplomāts, kuram bija liela ietekme uz Vācijas monarhu.

Vīri pulcējas pilī


Vilhelms II kopā ar Eilenburgu, toreizējo Vācijas kancleru Bernhardu fon Bīlovu un vēl vairākiem ietekmīgiem politiķiem izveidoja tā saucamo Lībenbergas apaļo galdu, kur šie valstsvīri slepeni, ciešā lokā, būtībā lēma par Vācijai svarīgiem jautājumiem. Ķeizars bija gados jauns monarhs, kurš jutās diezgan nedroši, tāpēc viņam patika vecāku, vairāk pieredzējušu draugu – vīriešu – loks, kuri gan sniedza padomus, gan dažnedažādi lišķēja Vilhelmam II.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!