Ķīna trešdien pastiprinājusi spiedienu uz Taivānu, paziņojot, ka pārstāj izsniegt atļaujas individuāliem ceļojumiem uz šo salu.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika. Ķīna uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu un solījusi to atgūt.
Līdz šim Ķīnas pilsoņiem 47 pilsētās bija iespēja pieteikties atļaujām individuāliem ceļojumiem uz Taivānu. Turpmāk vienīgā iespēja būs doties ceļojumos tūristu grupās. Ķīnas Tūrisma ministrija pavēstīja, ka no ceturtdienas vairs netiks izsniegtas atļaujas individuāliem ceļojumiem uz Taivānu.
Abu valstu attiecības pasliktinājušās, kopš 2016.gadā par Taivānas prezidenti kļuva Cai Inveņa, kuras vadītā partija atteicās atzīt ideju, ka Taivāna ir daļa no "vienas Ķīnas". Pēc Cai ievēlēšanas Pekina sarāva oficiālos sakarus, ir aktivizējusi militāros manevrus, pārvilinājusi Taivānas diplomātiskos sabiedrotos un pastiprinājusi ekonomisko spiedienu.
Taivānā janvārī paredzētas prezidenta vēlēšanas, kurās Cai galvenais konkurents būs opozīcijas Gomindāna partijas (KMT) kandidāts Haņs Kuoju, kurš tiek uzskatīts par Pekinai draudzīgu kandidātu. Vēl nesen mazpazīstamais Haņs divu gadu laikā strauji kļuvis populārs un tagad izcīnījis savas partijas nomināciju prezidenta amatam. Vēlēšanās galvenais jautājums būs par Taivānas attiecībām ar Ķīnu.
62 gadus vecais Haņs svētdien paziņoja, ka vēlēšanas būs izvēle starp "mieru vai krīzi" attiecībās ar Ķīnu. Tikmēr Cai raksturojusi 2020.gada vēlēšanas kā "cīņu par brīvību un demokrātiju", pozicionējot sevi kā politiķi, kas spēj aizsargāt Taivānu pret arvien uzstājīgāko Pekinu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
