2019. gadā jaundzimušo skaits nokritās par 580 000, salīdzinot ar gadu iepriekš, un pasaulē nāca 14,65 miljoni Ķīnas pilsoņu. Dzimstības rādītāji Ķīnā ir 10,48 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, vēsta Nacionālais statistikas birojs.
Jau pērn, kad jaundzimušo skaits bija 15,23 miljoni, tika atzīmēts, ka tas ir zemākais rādītājs kopš 1961. gada.
Ķīnas analītiķi norāda, ka iedzīvotāju skaita pārmaiņas ir normas robežās, tomēr iezīmē problēmas, ar kurām valsts saskarsies jau tuvā nākotnē. Jaundzimušo skaita vēl straujāku kritumu novērsusi 2016. gadā pieņemtā otrā bērna politika, jo 57% jaundzimušo dzimuši ģimenēs, kurās jau ir vismaz viens bērns, atzīmē medijs.
Neskatoties uz to, Ķīna vēl ilgi saglabās vietu starp valstīm ar lielāko iedzīvotāju skaitu. Socioloģijas un sabiedrības studiju skolas prezidents Žai Ženvu "Global Times" atzīmē, ka 14,65 miljoni jaundzimušo joprojām ir iespaidīgs skaitlis, salīdzinot, piemēram, ar ASV, kur pērn pasaulē nākuši 4 miljoni jaundzimušo.
Analītiķi paredz, ka dzimstības rādītāji turpinās kristies, ņemot vērā arī tādus objektīvus rādītājus kā dzemdību vecumā esošu sieviešu skaita samazinājums vidēji par pieciem miljoniem ik gadu.
Ķīnā dzīvojošo skaits ir ap 1,4 miljardiem, un pagaidām tas turpina augt, neskatoties uz dzimstības samazinājumu. Cita starpā Ķīnas Zinātņu akadēmija prognozējusi, ka, saglabājoties esošajām tendencēm, valsts iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt līdz pat 2028. gadam, sasniedzot 1,44 miljardus, bet pēc tam lēnām saruks. Citi analītiķi gan šo hipotēzi uzskata par pārlieku optimistisku, uzskatot, ka pilsoņu skaita pieauguma lūzumpunktu sagaidīsim daudz ātrāk – 2023. vai 2024. gadā.
Atsevišķi eksperti savukārt jau pērn ziņoja, ka 2018. gadā pieredzēts pirmais Ķīnas iedzīvotāju skaita samazinājums kopš valsts izveides 1949. gadā, pērn ziņoja aģentūra AFP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
