Pirms nedēļās viņš pameta konsulātu un lūdza sev un savai ģimenei politisko patvērumu Austrālijā. Viņš ar 38 gadus veco sievu Dziņu Pinu un sešus gadus veco meitiņu šo nedēļu uzturējušies slepenā vietā, baidoties, ka Ķīnas slepenie dienesti viņus nolaupīs un nogādās atpakaļ Ķīnā.
Tomēr sestdien Čeņs piedalījās mītiņā Sidnejā, pieminot Tjaņaņmeņas laukuma slaktiņa 16.gadadienu. Uzrunā viņš pauda nosodījumu Ķīnā piekoptajai disidentu vajāšanai, atzīstot, ka viņš baidās tikt nolaupīts un nogādāts atpakaļ Ķīnā, kur viņam draudētu vajāšana.
Čeņs arī pavēstīja, ka Austrālijas valdība viņam liegusi politisko patvērumu, bet Ārlietu un tirdzniecības departamenta amatpersona viņam sacīja, ka viņš var lūdz aizsardzības vīzu, kas ļaus viņam palikt valstī.
Čeņs mītiņā paziņoja, ka viņa rīcībā ir pārliecinoši pierādījumi par disidentu nolaupīšanas gadījumiem Austrālijā.
"Es vēlos pajautāt, vai Austrālijas valdība zina par šādiem gadījumiem. Ja viņi par to zina, tad šī valdība sadarbojas ar teroristiem. Ja viņi par to nezina, viņiem vajadzētu pievērst tam uzmanību," pavēstīja bijušais diplomāts.
Čeņs atzina, ka baidās parādīties publiskās vietās, bet viņu uz to pamudinājis izmisums.
"Kopš universitātes laikiem es esmu atbalstījis demokrātisko kustību Ķīnā un pieredzēju Tjaņaņmeņas laukuma demokrātisko kustību 1989.gadā," viņš sacīja Austrālijas laikrakstam "Weekend Australian".
Viņš pavēstīja, ka viņa pienākumos Austrālijā ietilpa politisko disidentu novērošana, ieskaitot Ķīnā aizliegtās reliģiskās kustības "Falun Gong" locekļus, bet viņš "pievēris acis" un nav ziņojis centrālajai valdībai par tās dalībniekiem, tādā veidā protestējot pret Pekinas politiku.
Čeņs piebilda, ka neietilpst šajā reliģiskajā kustībā, norādot, ka tās praktizētāji Ķīnā tiek "masveidā vajāti".
Ārlietu un tirdzniecības departamentā viņam sacīts, ka Ķīnas valdība vēlas viņa nogādāšanu Ķīnā, bet Austrālija viņu nevēlas uzņemt.
Ārlietu un tirdzniecības departaments laikrakstam apstiprināja, ka "amatpersona no Ķīnas konsulāta Imigrācijas un multikulturālo lietu departamentā ir lūgusi aizsardzības vīzu".
Ķīnas vēstniecība Kanberā atteicās komentēt šo lietu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
