Kirgizstāna sauc par nepieņemamu ziņojumu par pērn jūnijā notikušo asinspirti
Foto: AFP/Scanpix

Kirgizstāna otrdien nosauca par "nepieņemamu" starptautiskās komisijas ziņojumu par pērn jūnijā Kirgizstānā  notikušajām starpetniskajām sadursmēm, kurā konstatēts, ka atbildīga par tām ir prezidentes Rozas Otunbajevas pagaidu valdība un tās vājā darbība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kirgizstānas varas iestādes atbalstīja Starptautiskās Izmeklēšanas komisijas izveidi, lai noskaidrotu pērn jūnijā notikušās asinspirts apstākļus.

Tomēr valdības otrdien izplatītajā paziņojumā teikts, ka "apstākļi, kas veicināja konflikta rašanos, nebija pagaidu valdības dēļ, nedz arī 2010.gada aprīļa - maija notikumu dēļ".

"Tā bija iepriekšējo režīmu novilcinātās politikas īstenošanas rezultāts," teikts Kirgizstānas paziņojumā.

Kirgizstānas valdība arī nepiekrīt ziņojumā teiktajam, ka uzbeki sadursmēs valsts dienvidos ar kirgīziem cieta neproporcionāli daudz.

"Kirgizstāna uzskata par pilnīgi nepieņemamu to, ka dokumenti skaidri ataino arvien plaukstošo tendenci, ka tikai viena etniskā grupa ir pastrādājusi noziegumu, ignorējot upurus un bojāgājušos šajā pašā grupā," uzsver valdība, piebilstot, ka uzbeki tajā pašā laikā ir attēloti tikai kā "neaizsargāti upuri".

Lēmums par starptautiskās komisijas izveidošanu tika pieņemts pagājušā gada jūlijā pēc Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzstājīgas rekomendācijas. Izmeklēšanu, kuru nekontrolētu   Kirgizstānas  administrācija, pieprasīja arī ASV, Uzbekistāna un cilvēktiesību organizācijas. Par komisijas priekšsēdētāju tika iecelts Somijas parlamenta deputāts, EDSO Parlamentārās asamblejas īpašais pārstāvis Vidusāzijas jautājumos Kimmo Kiljunens. Komisijā bija eksperti no septiņām valstīm.

Komisija ir izskatījusi vairāk nekā 750 liecinieku liecības, izanalizējusi 700 dokumentus un vairākus tūkstošus fotogrāfiju un videomateriālu. Komisija apgalvo, ka ir sastādījusi "detalizētu un ticamu aprakstu par jūnija notikumiem Ošā un Džalalabadā" un galvenā atbildīgā par tiem ir pagaidu valdība.

Starptautiskās komisijas ziņojumā  teikts, ka pēc prezidenta Kurmanbeka Bakijeva gāšanas izveidotā pagaidu valdība kontrolējusi tikai valsts ziemeļu reģionus, bet dienvidos vēl bija spēcīgas pozīcijas Bakijeva piekritējiem, kuri 13. un 14.maijā pārņēmuši varu Ošas un Džalalabadas apgabalos. Pagaidu valdība mēģinājusi izmantot savās interesēs šo apgabalu iedzīvotājus uzbekus, un politiskā konfrontācija starp pagaidu valdību un Bakijeva piekritējiem pāraugusi starpetniskā konfliktā starp kirgīziem un uzbekiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form