Saskaitot balsis 2055 no 2085 balsošanas iecirkņiem, tika konstatēts, ka Akajevs ieguvis 1,4 miljonus balsu jeb 74,3 procentus.
Otrajā vietā bija Sociālistiskās partijas līderis, parlamenta augšpalātas vicespīkers Amurbeks Tekebajevs, par kuru nobalsoja 13,89 procenti, bet trešajā vietā - rūpnieks Almazbeks Atambajevs ar 6,04 procentiem. Pārējie deputāti palika tālu iepakaļ.
Vēlēšanas tika atzītas par notikušām, jo tajās piedalījās 74,39 procenti no 2,5 miljoniem vēlētāju - ievērojami vairāk par nepieciešamajiem 50 procentiem.
Vēlēšanu galīgie rezultāti tiks paziņoti pirmdienas vakarā.
1995.gadā Akajevs tika ievēlēts par Kirgizstānas prezidentu ar 74 procentiem balsu.
56 gadus vecais Akajevs - bijušais zinātnieks un Komunistiskās partijas funkcionārs - ir Kirgizstānas vadītājs kopš 1990.gada, kad tā vēl bija padomju republika.
Kirgizstāna tiek uzskatīta par demokrātiskāko no piecām Vidusāzijas valstīm, bet starptautiskās organizācijas ir nobažījušās, ka Akajevs kļūst arvien autoritārāks.
Vēlēšanas novēroja Kirgizstānas un starptautiskās organizācijas, tai skaitā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Eiropas Savienība (ES).
ASV Nacionālā demokrātiskā starptautisko lietu institūta novērotāji pirms vēlēšanu sākuma atrada 701 biļetenu vienā no 1145.balsošanas iecirkņa urnām galvaspilsētā Biškekā.
Biškekas prokuratūra paziņoja, ka šis pārkāpums tiek izmeklēts. Vietējās vēlēšanu komisijas vadītājam pa telefonu esot izteikti draudi izrēķināties ar viņa bērniem, ja viņš nepiepildīs vēlēšanu urnas. Viņš aiz bailēm piekritis, zinādams, ka šie biļeteni tiks atrasti un atzīti par nederīgiem.
Par rezultātu "masveida viltošanu" brīdināja arī opozīcijas līderis Felikss Kulovs. Kulovs šogad pavadīja ilgu laiku cietumā par korupciju un viņam tika liegts balotēties vēlēšanās, jo viņš atteicās kārtot kirgīzu valodas testu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
